Pārbaudi savu spēju robežas: 10 ekstrēmākās sacīkstes pasaulē  (15)

Arheologu atklātie sporta laukumi un senie rīki liecina, ka agrāk teju visas sporta spēles bijušas daudz bīstamākas. Mūsdienās noteikumi ierobežo spēlētāju vardarbību vienam pret otru, bet skatītāji tiek norobežoti aiz stikliem un tīkliem vai, vēl labāk, nosēdināti pie televizora, lai tikai ar viņiem nenotiek nekas slikts.

Tomēr ne visi sporta veidi ir palikuši "rozā un pūkaini" - pasaulē cilvēki joprojām alkst asiņu, norāda portāls "Listverse". Ja maratona svelme radīja vēlmi piedalīties vēl kādā bīstamā pārbaudījumā, tad, iespējams ir vērts apsvērt savu nākamo ceļojumu papildināt ar kādu nervus kutinošu pieredzi. Portāls "Delfi" piedāvā iepazīt desmit no pasaulē bīstamākajām sacensībām:

Vieta: Čīle, Valparāzo

Notiek: februārī

Šīs ikgadējās velosacīkstes notiek Valparāzo pilsētiņā Čīlē. To pamatideja, protams, ir izbraukt trasi ātrāk par konkurentiem, taču ir daži knifi, kas tās ievērojami atšķir no citām sacīkstēm.

Pirmkārt, trase ir veidota kā nepārtraukts stāvs nobrauciens no kalna. Otrkārt, pati braukšana nav pa ielām, bet gan ap tām - pa trotuāriem, trepēm nelīdzenu ceļa apmali, kā arī ietverti pāris metru augsti pārlēcieni pa tramplīniem. Treškārt, ik gadu visvairāk cilvēku savainojas nevis krītot pašas trases sarežģītības dēļ, bet gan saskrienoties ar pārdrošiem fotogrāfiem, bērniem un klaiņojošiem suņiem.

Vietas un laiki nenoteikti

Tā sauktā jauktā cīņas māksla jeb MMA ir viens no pasaules bīstamākajiem sporta veidiem starp Rietumos ierastajām sporta spēlēm. Tomēr arī tajās reti kad kāds iegūst ko vairāk par zilumiem un nobrāzumiem.

Pavisam citas pakāpes kautiņu ierastajā boksa ringā savulaik ieviesa Maikls Aleksandrs. Viņš divus katras sportista rokas pirkstus padarīja par ko līdzīgu elektriskajām knaiblēm, ar kurām mērķis ir uz brīdi burtiski paralizēt pretinieku, atslēdzot viņa nervu sistēmu.

Par nožēlu nervu kutinošu piedzīvojumu kārotājiem, oficiāli šādas cīņas vairs nenotiek un ir aizliegtas gandrīz visās civilizētās pasaules valstīs. Tiesa, lai gan ir slēgta arī oficiālā cīņas sporta mājaslapa, pēc forumos atrodamās informācijas var nojaust, ka spēļu prakse ir tikai nozudusi tālāk no sabiedrības acīm, bet joprojām pastāv.

Vieta: Glostera, Anglija

Laiks: Pēdējā maija pirmdiena (šogad 27. maijs)

Kamēr vienas bīstamas sacensības tiek ierobežotas vai aizliegtas, pavisam citas katru gadu iegūst aizvien plašāku popularitāti.

Ilgus gadus par vietējo iedzīvotāju savdabīgu izklaidi uzskatītā skriešana pakaļ Dubultajam Glosteras sieram, kas tiek ripināts pa kalnu, patlaban pulcē trakos no visas pasaules. Lai gan sacensību pamatdoma ir noķert pa stāvo nogāzi ripojošos siera rituļus, to ātrums var sasniegt aptuveni 120 kilometrus stundā, tāpēc uzvarētājs ir tas, kurš pats pirmais veiksmīgi sasniedz kalna pakāji.

Katru gadu sacensībās vismaz kāds tiek nogādāts slimnīcā, bet dažkārt tādu ir pat pāris desmiti. 1998. gadā nopietni tika savainots arī kāds operators, kuram trāpīja lielā ātrumā no kalna ripojošais siera ritulis.

Vieta: Aševilla, Ziemeļkarolīna, ASV

Laiks: Pirmā novembra sestdiena

Laivošana pa krācēm jau pati par sevi tiek uzskatīta par visai ekstrēmu sporta veidu, taču ir kādas sacensības, kur cilvēki brīvprātīgi sacenšas veiklībā un izdzīvošanas mākslā, dodoties upē, kas pazīstama ar savu spēju nogalināt.

Zaļās upes šaurums, kurā notiek sacensības, ir īpašs teju piecus kilometrus garš upes posms, kurā viscaur ir stāvi ūdenskritumi, krāces un strauji nobraucieni. Tostarp šajā posmā ir arī kāds piecarpus metrus augsts ūdenskritums, saukts par Gorillu, kam seko nedaudz mazāks - trīs metru ūdenskritums, kurš aizrāvis nāvē jau daudzus tā izaicinātājus.

Par spīti plašajai publicitātei un vispārzināmajiem organizēšanas laikiem šīs sacensības ir neoficiālas. Līdz ar to tajās nav atbildīgo par drošību, kā arī klātienē nav mediķi, kas varētu palīdzēt savainošanās gadījumos.

Vieta: Kastrilo de Mursija ciemats, Spānija

Laiks: Maija otrā puse

Šis savdabīgais notikums, kas pazīstams kā mazuļu pārlēkšana ikgadēji notiek nelielajā Spānijas Kastrilo de Mursija ciematā. Uz ielas izklātā segā tiek noguldīti 4-6 jaundzimušie un pār tiem lec pieauguši vīrieši, kas saģērbti kā dēmoni.

Mazuļa pārlēkšana ir ikgadējs tradicionāls pasākums, kas ietilpst tā saucamajā Korpus Domini festivālā. Tiek uzskatīts, ka ar šo pārlēkšanu mazuļi ir saņēmuši svētību un attīrīšanos līdzīgi kā tas notiek kristībās. 

Vieta: Pakistānas ziemeļrietumi

Notiek: februāra sākumā

Kas var būt mierīgāks par pūķa laišanu? Saulīte, liegs vējiņš un gaisā pie aukliņas plivinās papīra pūķītis. Pakistānieši tomēr izdomājuši kā šo izklaidi padarīt par vienām no bīstamākajām sacensībām.

Pasaules lielākās pūķa laišanas sacīkstes gan ir arī vienas no nervus kutinošākajām pasaulē. Tā kā mērķis ir sacensties, tad auklas ir apstrādāts ar stikla pulveri, lauskām vai tajās iestrādāti žilešu asmeņi, lai varēt pārgriezt pretinieku pūķa pavadas. Rezultātā visu pilsētu uz veselu dienu apdraud jebkurā brīdī no gaisa krītošas asas auklas, kā dēļ ik gadu ir aptuveni desmit bojāgājušo un smagi ievainoto.

Vieta: pēdējais notika Heinolā, Somijā

Laiks: vairs netiek organizēts (mazāka mēroga sacīkstes gan notiekot dažādās vietās Krievijā)

Pirtis līdzīgi kā papīra pūķa laišana nebūt nesaistās ar pasaules bīstamākajām sacensībām, bet cilvēki ir atklājuši veidu, kā šo atpūtas procesu padarīt par visai nāvējošu izklaidi.

Atšķirībā no pārējām šeit minētajām disciplīnām, kurā dalībniekiem lielākoties joprojām ir visas iespējas bojāt savu veselību un pārbaudīt spēju robežas, pirtošanās čempionāts vairs nenotiek. Kopš 1999. gada, kad tas tika organizēts pirmo reizi, tas bija ieguvis lielu popularitāti, taču 2010. gadā kāda dalībnieka nāves un kāda cita smago apdegumu dēļ sacensības tika pārtrauktas.

Sacensību princips noteica, ka sākotnēji temperatūra telpā, kurā atrodas dalībnieki ir 110 grādi, un tā pamazām tiek pacelta. Uzvarētājs ir tas, kurš spēj karstumu izturēt visilgāk. Diemžēl, kā pierādīja pēdējais čempionāts, dažiem kādā brīdī gluži vienkārši zūd mēra sajūta un spēja noteikt, vai āda vēl ir klāt pie ķermeņa, kā dēļ sacensību rīkošana tiek uzskatīta par pārāk bīstamu.

Vieta: Luiziānas cietums, ASV

Luiziānas štatā ir labošanas darbu iestāde, kas iesaukta par Angolu un ir pazīstama ar izteiktu brutalitāti tās ieslodzīto vidū. Cietumā ir ap pieciem tūkstošiem noziedzinieku, kā dēļ tā vadība 1964. gadā izdomāja ieviest savdabīgu izklaides veidu saspīlējuma un spriedzes mazināšanai.

Vecajā un izmēros lielajā cietumā tika sarīkotas īstas rodeo sacensības, kuras kļuva par regulāru izklaidi. Par populārāko disciplīnu tajā ir kļuvis tā saucamai notiesāto pokers. Tā laikā četri cietumnieki sēž ap pokera galdu, kamēr viņus apdraud satrakots vērsis. Tas, kurš spēj pēdējais palikt sēžam, ir uzvarētājs.

Šajā izklaidē ieviestas arī citas disciplīnas, piemēram nepieredzējušu ieslodzīto uzsēdināšana uz satrakota vērša un skrējiens pēc pokera žetona, kurš novietots kaut kur arēnā.

Vieta: Florida, ASV

Laiks: novembra vidus

Lai gan sacīkstes ir salīdzinoši jaunas - tās ieviestas vien 2010. gadā, ar katru sezonu to apmeklējums strauji krītas galvenokārt dabas draugu aktivitāšu dēļ.

Sacensību izveidotāja Džeimsa Holta pamatideja bija radīt pasaules vīrišķīgāko sporta veidu, kas visnotaļ tāds arī izdevies. Dalībnieki pa vienam dodas vienā baseinā ar savvaļas aligatoru un ar cīniņa palīdzību cenšas viņu dabūt ārā no ūdens. Iespēja iegūt arī papildus punktus, ja sacensību dalībnieks parāda kādus negaidītus trikus.

Vieta: Infjordena, Norvēģija

Nākamais norises laiks: 10.-12. jūlijs

"The World BASE Race" jeb Pasaules sacīkstes lekšanā no fiksēta punkta ir sacīkstes pasaules bīstamākajā sporta veidā, kurā gan atšķirībā no teju visiem citiem šajā sarakstā minētajiem vēl nekad nav gūti nekādi ievainojumi. (Tiesa, BASE lekšana tikai ar izpletni bez šāda tērpa tik atdzīta par ļoti bīstamu, jo aptuveni katrs 60. lēcējs iet bojā)

Tas ir arī viens no dārgākajiem sporta veidiem, ko var atļauties retais - parasti ir nepieciešams helikopters, lai nokļūtu lēkšanas sākumpunktā, kā arī profesionāls lēkšanai speciāli paredzēts tērps, kurš tiek pielāgots katra lēcēja personīgajiem ķermeņa parametriem.