Lai gan parasti ceļojumos dodamies baudīt skaistus dabas skatus vai interesantu arhitektūru, pasaulē ir daudz mistisku, noslēpumiem pilnu un pat spokainu vietu, kuras noteikti ir vērts apskatīt un varbūt pat mēģināt atklāt šo vietu noslēpumu!

Gīzas piramīdas

Foto: DELFI

Gīzas piramīdas atrodas aptuveni 9 kilometru attālumā no Gīzas pilsētas un 25 kilometrus uz dienvidrietumiem no Kairas. Tās celtas ceturtās Senās Ēģiptes faraonu dinastijas valdīšanas laikā no 2575. līdz 2465. gadam p.m.ē.

Ēģiptiešiem ir teiciens "pasaule baidās no laika, bet laiks baidās no piramīdām". Laikam tāpēc cilvēki par piramīdu būvniecību visos laikos izdomājuši neticamus stāstus. Viduslaikos valdīja uzskats, ka piramīdas Dieva uzdevumā cēlis Jāzeps, lai tur glabātu sēklas. Vēl joprojām turpina eksistēt versija, ka piramīdas varēja uzbūvēt citplanētieši. Pragmātiski noskaņotie mūsdienu zinātnieki uzskata, ka piramīdas projektējis arhitekts no mūsu planētas Imhoteps, kas bija arī gudrais, ārsts, rakstnieks, priesteris un faraona Džosera padomnieks un arhitekts.

Lieldienu sala

Stounhendža


Stounhendža jeb "stone" un "hange" - "uzkārtie akmeņi" atrodas Anglijā, Viltšīras grāfistē 130 kilometrus uz dienvidrietumiem no Londonas. Stounhendža ir veidota no riņķa veidā izvietotiem milzīgiem akmeņiem, un ir viena no aizvēsturiskajām vietām pasaulē. Arheologi uzskata, ka šie stāvošie akmeņi tika uzcelti starp 2500. un 2000. gadu p.m.ē. un tā ir veidota kā senais Mēness un Saules kalendārs.

Cenote

Kastlerigas akmeņu aplis


Kastlerigas akmeņu aplis (Castlerigg stone circle) atrodas netālu no Kesvikas ziemeļrietumu Anglijā. Tiek uzskatīts, ka akmens aplis varētu būt uzcelts ap 3200. gadu p.m.ē. Šo akmens loku veido 38 dažādi akmeņi un pagaidām zinātniekiem nav izdevies noskaidrot, kā un kāpēc šī vieta radusies. Runā, ka precīzi saskaitīt aplī esošos akmeņus nav iespējams, jo katru reizi sanākot cits skaits.

Centrālija Pensilvānijā


1962. gadā Centrālijā, Pensilvānijas štatā, ASV tukšā ogļraktuves šahtā sākās ugunsgrēks. Lai arī sākotnēji šķita, ka uguns ir apturēta, dažas dienas vēlāk ugunsgrēks sākās no jauna un izplatījās tālāk pa raktuvēm. Vairāk kā 20 gadus cilvēki cīnījās ar pēkšņiem uzliesmojumiem, taču 80. gadu sākumā cilvēki cīņu ar uguni zaudēja un tiem bija jāatstāj savas mājas. Arī turpmākajos gados cīņa ar ogļu degšanu izrādījās nesekmīga.

Pētījumi rāda, ka ja ugunsgrēku neizdosies apturēt, tas turpinās izplesties par arvien jaunām ogļu dzīslām, un tiks apdraudēta arī netālā pilsēta Ešlenda. Turklāt aptuvenie aprēķini liek domāt, ka ogles turpinās degt vēl 250 - 1000 gadus.

Daudzās kartēs Centrālijas pilsētas paliekas nemaz netiek uzrādītas. Ilgu laiku cilvēki brauca pa 61. Ceļu un aiz Ešlendas nogriezās uz apvedceļa, domājot, ka apbrauc tilta remontu vai ko tamlīdzīgu, un pēc brīža atgriezās uz 61. ceļa, nemaz nenojaušot, kas notiek turpat blakus.

Kolmanskopa

Krusta kalns

Darvaza

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit