Vācu žurnālā Bild publicētas Ādolfa Hitlera mīļākās Evas Braunas (attēlā - abi kopā ar sunīšiem) atvadu vēstules, ko viņa uzrakstījusi neilgi pirms abu kopīgi izdarītās pašnāvības.
Eva Brauna ar Hitleru formāli salaulājās 1945. gada 29. aprīlī iepriekšējā dienā pirms viņu nāves, bet šīs vēstules, kas adresētas Evas draudzenei Gertai Šneiderei, rakstītas periodā no 19. līdz 22. aprīlim, kad Sarkanā armija ienāca Berlīnē, un tieši tas vislabāk parāda nacistu līdera mīļākās izmisumu.
Vēstuļu kopijas publicētas Trešā reiha ekspertes un vēsturnieces Annas Marijas Zigmundas grāmatā Nacistu sievietes, un viņa apgalvo, ka vēstules ir autentiskas un tās pašlaik atrodas kādā privātkolekcijā ASV.
"Eva Brauna ar savu roku šajās vēstulēs pat kļūdas labojusi," vēstuļu autentiskumu vācu medijiem pamato Zigmunda.
Sākumā Brauna raksta, ka viņas tuvumā krīt bumbas, bet izsaka cerību, ka "viss beigsies labi". "Mēs cīnāmies līdz pēdējam, bet baidos, ka gals ir aizvien tuvāk un tuvāk," raksta Brauna, bet piebilst, ka ir laimīga, jo ir kopā ar Ādolfu.
Taču pakāpeniski viņa sāk zaudēt ticību. "Es nevaru draugiem izstāstīt, kā ciešu fīrera dēļ. Es nesaprotu, kā tas viss varēja notikt, bet es vairs neticu Dievam," raksta Brauna.
Savukārt kādā citā vēstulē viņa raksta: "Nodod sveicienus visiem maniem draugiem! Es mirstu tā, kā dzīvoju. Man tas nemaz nav grūti. Tu taču to zini."
Eva Brauna ar Hitleru iepazinās 1929. gadā, kad viņai bija 17 gadi un kad viņa par modeli strādāja pie nacistu fotogrāfa Heinriha Hofmana. Kopš tā laika viņa no Hitlera nešķīrās, lai gan oficiāli laulība tika noslēgta tikai iepriekšējā dienā pirms abu pašnāvības.
Tiesa, uzmanības trūkuma dēļ Brauna jau pāris reizes bija mēģinājusi nonāvēties, bet pēc atentāta pret Hitleru 1944. gada 20. jūlijā paziņoja, ka ar fīreru paliks līdz savai nāvei. Brauna savu vārdu turēja.