<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.flickr.com/photos/360around/">360around</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by/2.0/"> cc</a>
Tuvojas vasaras saulgrieži, kas tradicionāli saistās arī ar došanos pļavā pēc jāņuzālēm. Bet der atgādināt, ka starp jāņuzālēm jūnija vidū zied arī vairāki aizsargājami augi.

Latvijas aizsargājamie augi ir dažāda veida savvaļas orhidejas – dzegužpirkstītes, dzegužpuķes, dzegužkurpītes un naktsvijoles. Tāpat aizsargājami ir pļavas un meža silpurene, staipekņi, lakši jeb mežloki, meža vizbulis, bezdelīgactiņa, Sibīrijas skalbe, jumstiņu gladiola un Eiropas saulpurene.

Dabas aizsardzības pārvalde informē, ka aizsargājamo augu lasīšana, pirkšana, pārdošana un dzīvotņu postīšana ir administratīvi sodāma. Likumdošanā noteiktie sodi par aizsargājamo augu plūkšanu un tirdzniecību ir visai bargi – fiziskām personām līdz 500 latiem, bet juridiskām personām līdz 1000 latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos augus.

"Tādēļ pirms došanās puķu pļavā vai zāļu tirgū, aicinām noskaidrot, kuri augi ir aizsargājami, lai nesanāk iedzīvoties nepatikšanās, jo pieredze rāda, ka cilvēki augus visbiežāk plūc nezināšanas vai nevērības dēļ. Jāpiemin, ka pēdējos gados cilvēku attieksme ir uzlabojusies – Jāņu laikā veicot kontroles reidus, daudzi pārdevēji zina, kurus augus drīkst un kurus nedrīkst tirgot," stāsta pārvaldē.

Ja pamanāt tirgojam retos un aizsargājamos augus, par pārkāpumiem jāziņo Dabas aizsardzības pārvaldei, zvanot pa tālruni 67509545.

Saviem ziedu pušķiem un vainagiem izmantojiet bieži sastopamus, bet ne mazāk krāšņus pļavas augus, kā, piemēram, pīpenes, madaras, rudzupuķes, āboliņu, smilgas, gandrenes, suņuburkšķus, kas nav aizsargājami. Ejot jāņuzāles lūkoties, ieraudzīsiet arī asinszāli un birztalu nārbuli, vībotnes, magones, raspodiņu un, protams, papardes. Tās visas ir plūcamas. Bet par Latvijas retajiem un aizsargājamiem augiem priecājieties dabā vai līdzi ņemšanai iemūžiniet fotogrāfijās. Padomājiet arī par savu veselību – neplūciet nepazīstamus un indīgus augus!

Der atgādināt, ka arī jāņuzāles nevajag plēst ar visām saknēm vai noplūkt vienīgo augu pļavā – iespējams, nākamajā gadā to būs jau vairāk un pļava kļūs krāšņāka.

"Ielīgosim Jāņus kopā un būsim apzinīgi, saglabājot iespēju arī mūsu bērniem priecāties par dzegužpirkstītes burvīgo skaistumu un naktsvijoles reibinošo smaržu!" aicina Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Rita Jakovļeva.

Atsvaidzināt atmiņā reto un aizsargājamo augu izskatu var Dabas aizsardzības pārvaldes interneta vietnē – bukletā "Mīli ar acīm", foto galerijā "Aizsargājamie augi" vai Nacionālā botāniskā dārza interneta vietnē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!