Osiris
Foto: morgueFile
Neliela dieva Ozirisa statuja, kas veidota Ēģiptē aptuveni 1800. gadā pirms mūsu ēras, pagalam samulsinājusi Mančestras muzeja, kur tā izstādīta, darbiniekus – statuja patstāvīgi veikusi 180 grādu pagriezienu.

Stikla vitrīnā ievietotā senā eksponāta rotēšanu fiksējušas muzeja novērošanas kameras, un internetā izplatītajā video fragmentā redzams, ka tai neviens nepieskaras.

Speciālisti nespēj izskaidrot šo mīklaino statujas kustēšanos, tāpēc jau sāk izvirzīt hipotēzes par "faraonu lāstu" - saskaņā ar to bargs sods sagaidīs ikvienu, kas iztraucēs faraona atdusu kapenēs.

Kā vēsta izdevums Manchester Evening News, aptuveni 25 centimetrus augstā statuja - pilnā augumā atveidots aizkapa pasaules pavēlnieks Oziriss - tika atrasta izraukumu laikā kāda Ēģiptes faraona kapenēs, bet 1933. gadā tā nonāca Mančestras muzeja rīcībā.

Kā vietējiem medijiem stāstījis muzeja kurators Kempbels Praiss, pirmo reizi eksponāta kustība pamanīta šī gada februārī, un tad arī tika nolemts tai blakus uzstādīt digitālo novērošanas kameru.

Kad tika analizēti kameras ieraksti, lielu pārsteigumu izraisījis fakts, ka statuja kustas dienas laikā, bet naktīs stāv nekustīgi.

Pagaidām vienīgo loģisko skaidrojumu sniedzis britu fiziķis Braiens Kokss. Viņš pieļāvis, ka Ozirisa kustība saistīta ar statujas akmens postamenta diferenciālo berzi pret stikla vitrīnu. Citiem vārdiem sakot, eksponāts kustas no nelielas vibrācijas, ko izraisa apmeklētāju soļi.

Tiesa, kurators iebilst, ka Ozirisa kustēšanās nav piefiksēta agrāk, kā arī statujas rotēšana ir neregulāra, kas diez vai atbilst fizikas likumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!