Viszemākais medicīniskais risks ir tipiskajās rietumu zemēs - ASV, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Rietumeiropā un Ziemeļeiropā. Šajās zemēs ir pieejama starptautiskajiem standartiem atbilstoša medicīniskā aprūpe, kā arī augstas kvalitātes ātrā medicīniskā palīdzība. Lauku teritorijās un nomaļās vietās palīdzība, protams, būtu jāgaida ilgāk. Tomēr kopumā vietējie ārsti spēs palīdzēt pacientiem ar jebkurām veselības problēmām. Šajās valstīs ir pieejami arī zobārsta pakalpojumi un recepšu medikamenti. Infekciju risks šeit ir zems.
Mērens medicīniskais risks ir tādās valstīs kā Meksika, Kuba, Kostarika, Venecuēla, Turcija, Saūda Arābija, Maroka, Japāna, Dienvidkoreja kā arī Austrumeiropā. Augsta līmeņa medicīniskā aprūpe, kas atbilst starptautiskajiem standartiem, ir pieejama lielākajās medicīnas iestādēs; savukārt mazākajās tā ir zemākā līmenī. Šajās valstīs var rasties arī sazināšanās problēmas valodas barjeras dēļ. Medicīniskā palīdzība varētu būt jāgaida ilgāk; arī zobārsta pakalpojumi un recepšu medikamenti var būt pieejami tikai atsevišķās iestādēs, ne visā valstī. Šajās zemēs ir arī neliels risks tikt pie slimībām, kas uzņemtas caur ēdienu vai ūdeni. Atsevišķu valstu teritorijās, piemēram, Meksikā un Marokā, var būt arī neliels risks saslimt ar malāriju vai tropu drudzi.
Krievijā, Ķīnā, Kazahstānā, Dienvidāfrikas Republikā, Indijā, Dienvidaustrumāzijā, kā arī lielākajā daļā Dienvidamerikas ir mērens līdz augsts medicīniskais risks. Augsta līmeņa aprūpe var būt pieejama tikai lielākajās pilsētās, taču ne ārpus tām. Arī valodas un kultūras barjeras šeit ir ievērojami lielākas. Nopietnāku veselības problēmu gadījumā pacients varētu tikt pārvests uz kādu citu valsti, lai saņemtu labāku medicīnisko aprūpi un palīdzību. Infekciju risks caur apēsto ēdienu un uzņemto ūdeni ir ievērojami lielāks, it īpaši ārpus lielajām pilsētām. Ceļotājiem jāuzmanās no malārijas, tropu drudža un vēdertīfa.
Augsts medicīniskais risks ir daudzās Āfrikas valstīs, tai skaitā atpūtnieku iecienītajā Ēģiptē, kā arī Baltkrievijā, Ukrainā, Armēnijā, Irānā, Pakistānā, Uzbekistānā, Nepālā, Bangladešā, Kambodžā. Kopējā aina ir visai drūma - medicīniskās aprūpes līmenis ir zems, ir lielas valodas barjeras, kvalitatīvi zobārstniecības pakalpojumi var būt nepieejami. Pacienti ar nopietnām veselības problēmām visticamāk tiks pārvesti uz citām valstīm ar labāku medicīnisko aprūpi. Ir arī liels risks saslimt ar tādām slimībām kā tropu drudzis, malārija, vēdertīfs un holera.
Visaugstākais medicīniskais risks ir lielākajā daļā Āfrikas valstu, kā arī Mongolijā, Sīrijā, Irākā, Afganistānā, Kirgizstānā, Mjanmā, Ziemeļkorejā. Veselības aprūpe un ātrā medicīniskā palīdzība šeit var būt vispār nepieejama vai arī aplikta ar milzīgiem nodokļiem. Bieži vien šajās valstīs nav politiskās un ekonomiskās stabilitātes, tādēļ kopējie ceļošanas apstākļi var būt visai bīstami. Arī kvalitatīvi medikamenti lielākoties nav pieejami. Visu vēl vairāk apgrūtina lielais infekciju slimību risks, kas šeit ir izplatīta parādība.
Pasaules karti un lielākos apdraudējumus tavai veselībai vari izpētīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!