Portālā E-baznīca.lv šonedēļ lielu lasītāju interesi radījis rakstiņš "Mauka atgriežas Bībelē", kura autors analizējis netiklu sieviešu raksturojošo vārdu izvēli latviski tulkotajās bībelēs.
"Ernsts Gliks, tulkojot Bībeli, nesmādēja izmantot vārdu "mauka", kas visprecīzāk raksturo sievieti, kas stājas seksuālajās attiecībās vai nu naudas, vai arī baudas dēļ.
Turpretī mūsdienās plaši izplatītajā 1965. gada revidētajā Svēto rakstu tulkojumā šis griezīgais vārds tika aizstās ar "netikle", padarot teksta patieso nozīmi neuztveramāku," vēsta autors.
"Pēc mūsu aplēsēm, jaunākajā Bībeles tulkojuma izdevumā ir vairāk nekā 100 reizes dažādos locījumos un vārdu formās izmantota "mauka". Līdz šim, pārlasot Veco Derību, ir izdevies izdevies saskaitīt 92 tā lietojumu, savukārt Jaunajā Derībā "mauka" pieminēta 12 reizes," izpētījuši interesenti.
Tas, ka jaunajā Bībeles tulkojumā atkal atgriezies vārds "mauka", kas vairumā gadījumu sabiedrībā tiek uzskatīts par lielu rupjību, tiek vērtēts kā liela uzdrošināšanās, bet par tulkojumu atbildīgie to dēvē par vienkārši precīzāko svēto rakstu tulkojumu.
Sarunā ar DELFI Izklaidi Bībeles tulkošanas komisijas vadītājs Juris Cālītis (attēlā), komentējot izvēli līdzšinējo tulkojumos izmantoto vārdu vietā lietot terminu "mauka", norāda, ka šis vārds visprecīzāk atspoguļo svētajos rakstos domāto ideju.
"Šis vārds tiešāk atbilst vārdam, kas tiek tulkots. Visi pārējie vārdi būtu aprakstoši, nevis paustu to, kas ir domāts," skaidro Cālītis.
Viņš norāda, ka, piemēram, vārda "prostitūta" lietošana nebūtu vietā, jo tas raksturo profesiju - stāšanos dzimumattiecībās par naudu.
"Ir starpība, vai sieviete ar intīmajām attiecībām nodarbojas no vīrieša pie vīrieša bez īpašām aizturēm, vai arī viņa to dara par naudu," skaidro mācītājs.
Uz jautājumu, vai Bībeles latviešu lasītājus - gan ticīgos, gan neticīgos - šāda vārda izvēle nevarētu aizvainot un lieki satraukt, Cālītis norāda, ka prioritāte, tulkojot Bībeli, bijusi pēc iespējas precīzāk atspoguļot to, kas rakstos patiesībā bijis domāts.
"Cilvēki ir vairījušies Bībeles tekstos lietot īstos vārdus un izvēlējušies aprakstošus jēdzienus. Tas darīts gan jutīguma dēļ, gan tādēļ, ka var tikt aizskartas pilsoniskās sajūtas, bet te nav runa par latvieti, bet valodu, tulkojuma uzdevumu un izpratni, kāds vārds mūsdienu valodā ir visatbilstošākais," rezumē Cālītis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
