Pirmkārt, par piemērotu pusdienu vai vakariņu vietu noteikti ir vērts apjautāties viesnīcā, kurā esat apmetušies. Ja portjē ceļu uz restorānu jums stāsta žestikulēdams, talkā ņemot papīra lapu, viņš šo restorānu, visticamāk, jums iesaka no sirds. Taču, ja jums tiek iedota restorāna vizītkarte vai vēl ļaunāk - kāda atlaižu karte, garantijas par garšīgu maltīti un jauku atmosfēru nav. Tas drīzāk norāda uz abpusēji izdevīgu darījumu.
Otrais orientieris laba restorāna meklējumos - rinda. Ja redzat pie kāda restorāna rindu - droši varat stāties tās galā. Par ļaunu nenāks arī izpētīt restorāna publiku. Ja vakariņotāji pārsvarā ir vietējie, pievienojaties viņiem un visticamāk, jauks un gastronomiski tīkams vakars jums būs garantēts!
Pirms došanās ceļojumā būtu vērts izlasīt citu ceļotāju viedokļus un ieteikumus par piemērotām un labām ēdināšanas vietām. Sākotnēji jutīsieties kā "ezītis miglā", bet ar laiku un pieredzes iegūšanu, sapratīsiet, ar kuriem no ieteikumu autoriem jums sakrīt gaumes un uz kuriem ieteikumiem ir vērts paļauties.
Pats svarīgākais ieteikums jeb zelta likums laba restorāna meklējumos - neēdiet restorānos, kas izvietoti pilsētu centrālajos laukumos vai citās tūristu iemīļotās vietās. Šo likumu varat neņemt vērā, ja izsalkums jūs pārsteidz Vācijas, Austrijas vai Luksemburgas centrālajās vietās. Omulīgas vietas ar labu virtuvi ir jāmeklē šaurās un klusās ieliņās, kas bieži atrodas patālu no pilsētas centra. Gruzijā, piemēram, pat vietējie labu šašliku brauc baudīt ārpus pilsētas, ceļa malā izvietotajās necilajās ēstuvītēs.