Vārds "velosipēds" radies no latīņu valodas vārdiem "velox", kas nozīmē ātrs un "pes" – pēda. Tātad, patiesībā velosipēdu droši var saukt arī par "ātro pēdu". Lai atslogotu satiksmi un uzlabotu ekoloģiju, arvien vairāk pasaules pilsētas cenšas satiksmē integrēt velosipēdus. Un nav taču noslēpums, ka ar "ātro pēdu" pilsētās sastrēguma stundās visur var nokļūt daudz ātrāk! "Delfi ceļojumi" apkopoja sešas velosipēdistiem jeb "ātrās pēdas" minējiem draudzīgākās pasaules pilsētas.

Kopenhāgena Dānijā


Kopenhāgena nepārprotami ir viena no pasaules riteņu "galvaspilsētām", jo teju katram iedzīvotājam pieder vismaz viens velosipēds. Pilsētā ar riteni var pārvietoties ļoti ērti, jo riteņu satiksme ir atdalīta no automašīnām un gājējiem, un tai ir pat sava neatkarīga ceļazīmju sistēma. Tūristi un cilvēki, kuriem nav velosipēdu, par simbolisku samaksu var noīrēt divriteni kādā no nomas punktiem un, iemaksu dabūt atpakaļ, atdodot spēkratu jebkurā punktā.

Amsterdama Nīderlandē


Amsterdama dala "riteņu galvaspilsētas" titulu ar Kopenhāgenu, jo arī šeit velosatiksme ir integrēta pilsētas vidē. Interesanti, ka 40% pilsētas satiksmes veido velosipēdi, pat policisti, politiķi un māmiņas ar bērniem "riteņo". Iemesls ir pilsētas šaurās ieliņas un kanāli, kuros fiziski nav vietas automašīnām. Nīderlandes galvaspilsētai ir lieliska veloceliņu infrastruktūra un gleznainie skati pārvietošanos padara ļoti patīkamu.

Barselona Spānijā


Pēdējos gadus Barselonā ir daudz piestrādāts pie tā, lai pilsēta būtu piemērota riteņbraucējiem. Mērķis ir pēc iespējas vairāk pilsētu atbrīvot no automašīnām un to smakojošajām izplūdes gāzēm, un pievērst cilvēkus veselīgākam un ekoloģiskam transporta līdzeklim – velosipēdam. Pilsētā ir izveidots tā saucamais "zaļais aplis", kas apkārt pilsētas centram ietver apmēram 100 riteņu novietnes, kurās cilvēki var paņemt un novietot riteņus jebkurā laikā, radot tādu kā jaunu sabiedriskā transporta veidu. Lai cīnītos ar velozagļiem, Barselonā tiek arī būvētas speciālas pazemes riteņu stāvvietas.

Sanfrancisko ASV

Monreāla Kanādā


Kvebekas apgabala pilsēta jau divas reizes ir izpelnījusies "Bicycling Magazine" balvu kā riteņbraucējiem piemērotākā pilsēta. Un tas nav velti, jo pilsētā ir apmēram 300 kilometri gari, labi uzturēti veloceliņi ar atbilstošu ceļazīmju tīklu. Viens no atzinīgāk vērtētajiem maršrutiem, no kura paveras brīnišķīga ainava ved gar Lachine kanālu. Varētu teikt, ka pilsētā ir vieglāk un ērtāk pārvietoties ar velosipēdu nekā ar automašīnu. Vienīgi jāuzmanās no riteņu zagļiem un jāsamierinās ar visur esošajām automašīnām.

Berlīne Vācijā


Veloceliņu infrastruktūra Berlīnē vēl tiek uzlabota, bet pa pilsētu cilvēki uz divriteņiem ir redzami ik uz stūra. Vācijas galvaspilsētā ir daudz parku un pilsētas mežiņu, kuros izbraukāties ar divriteni, bet ielām un ietvēm veloceliņi nemaz netraucē. Berlīnē ir 3,4 miljoni iedzīvotāju, un mazāk kā pusei no tiem pieder automašīnas. Pēdējo 10 gadu laikā riteņbraucēju skaits pilsētā ir dubultojies un Berlīnes pilsētas dome cenšas attīstīt riteņbraucējiem ērtāku vidi. Iecienītākais velomaršruts ved gar Berlīnes mūri un stiepjas 160 kilometru garumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!