Pie šāda secinājuma nonākuši somu zinātnieki Helsinku universitātes pētnieka Anti Latvilas vadībā, kuri savu pētījumu publicējuši žurnālā Alcoholism: Clinical & Experimental Research.
"Eksperimenti ar alkoholu jauniešu vidū bieži vien savdabīga sabiedriskā norma. Tādēļ nav brīnums, ka tādas individuālās iezīmes kā uzvedība un prāta spējas ir saistītas ar iespējamību piedalīties šādos "eksperimentos".
No otras puses, lai gan tie cilvēki, kuri bērnībā agri sākuši runāt un vēlāk kļuvuši par alkoholiķiem, turpmākajā dzīvē salīdzinoši maz saskaras ar nopietnām problēmām," pētījumu skaidro Latvila.
Saskaņā ar Vispasaules veselības aizsardzības organizācijas datiem Somija ir viena no "dzerošākajām" valstīm pasaulē, tāpēc pētījums arī veikts tieši Somijā.
Pētījuma gaitā eksperti salīdzināja alkohola atkarību starp dvīņiem, bet papildus informācija par viņu prāta spējām un fizisko attīstību tika iegūta, aptaujājot dvīņu vecākus.
No visiem dvīņiem Latvila ar kolēģiem ņēma vērā tikai tos, kuru intelektuālās attīstības tempi bērnībā un jaunībā bijuši ievērojami atšķirīgi, un izsekoja, cik bieži viņa bija pakļauti alkoholisma riskam.
Tad arī noskaidrojās, ka tie somu dvīņi, kuri ātrāk par vienaudžiem iemācījušies runāt un lasīt, daudz biežāk par saviem brāļiem vai māsām arī kļuvuši par alkoholiķiem.
Tomēr šos secinājumus nevajag uztvert kā spriedumu, saka Latvila, jo pētījumā noskaidrots arī tas, ka šie dzērāji savu atkarību spēj pārvarēt daudz vieglāk, nekā viņu mazāk spējīgie radinieki vai citi cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
