Ar 'Latviju' uz Vladivostoku! - 6
Foto: Privātais arhīvs
Avantūrists un pasaules apceļotājs, biedrības "Baltijas zvaigznes" valdes priekšsēdētājs Valdis Brants atkal ir ceļa jūtīs: kaļ plānus nākamajai autoekspedīcijai. Šoreiz atkal uz Sibīriju, varētu teikt, pats pa savām pēdām. Ja notiks, kā cerēts, ekspedīcija ar trim vecajiem, labajiem, Latvijā ražotajiem mikroautobusiem RAF 2203 dosies ceļā 2014. gada jūlijā.

1977. gads. Liepāja – Vladivostoka

Maija beigas. Propagandas un autoizmēģinājuma brauciens "No okeāna līdz okeānam" startē Liepājā, jūras krastā. Tas nekas, ka Baltijas jūra nav gluži okeāns, nebūsim sīkumaini! Toties visos kompartijas līmeņos viss ir saskaņots un apstiprināts. Ceļā dodas:

  • 3 sērijveida mikroautobusi RAF 2203 (izlaides gads 1977.);
  • 5 autovadītāji izmēģinātāji Valda Branta vadībā (divās mašīnās pa diviem, Valdis savā mašīnā pie stūres vienīgais);
  • Rīgas kinostudijas dokumentālo filmu radošā komanda – Anatolijs Pjatkins un Jānis Gžibovskis;
  • 2 žurnālisti – laikraksta "Padomju Jaunatne" korespondente Vija Vāvere un Maskavas žurnāla "Vokrug Sveta" korespondents Andrejs Frolovs;
  • ārsts Vladimirs Voicehovskis.

Rīgā tiek piekomandēts klāt drošības komitejas darbinieks, saukts par komisāru, – lai pieskatītu, vai viss notiek pareizi.

Jo viss sākas "nepareizi": sākotnēji autobrauciens tiek veltīts latviešu sarkanajiem strēlniekiem, taču kādam arī tā šķiet pārlieku liela nacionālisma izpausme. Ceļā no Liepājas uz Rīgu mikroautobusiem liek iegriezties mežā, kur no automašīnu durvīm nodzēš veltījuma uzrakstus. Nu gan viss kārtībā!

Uz saviem četriem riteņiem mikroautobusi cauri Sibīrijai tomēr netiek: apmēram 800 km mašīnas veic uz dzelzceļa vagona platformām. Tomēr līdz Vladivostokai aizbraucam. Atpakaļ mikroautobusus transportē uz dzelzceļa platformas. Automašīnas nobraukušas 16 000 km pa PSRS ceļiem un bezceļiem. 2 mēnešu izmēģinājumus tās izturējušas, tagad vajadzīgs pamatīgs remonts un "uzprišināšana".

2013. gada rudens – ideja par jaunu ekspedīciju

Stāsta pats Valdis Brants: "Tā ar mani gadās vienmēr – ilgi nespēju mājās nosēdēt. Ja neviens mani nekur nesauc, saucu pats!

Pērnvasar biju Maskavā uz starptautisko izstādi "Auto mājas". Radās doma vēlreiz aizceļot uz Vladivostoku, paskatīties, kas tur pa šiem 35 gadiem mainījies. Izstādē aicināju man pievienoties agrākos paziņas, bet atsaucību neradu. Atgriezos mājās un to pašu darīju Latvijā: sak', aizlaižam uz Vladivostoku! Pieteicās tikai divi, toties ļoti nopietni gribētāji: mūsu senās ekspedīcijas ārsta Vladimira Voicehovska dēls Vladimirs Vladimirovičs Voicehovskis un viņa dēls Nikolajs. Abi ārsti – gājuši tēva un vectēva pēdās.

Sākums labs! Nu jau varam palēnām gatavoties ceļam. Latvijā gan grūti sameklēt septiņdesmito gadu beigu mikroautobusus RAF, kas vēl spētu ripot uz priekšu. Divi tādi, pusbraucami, atradās autobraucēja Andra Dambbja garāžā. Vēl jāatrod trešais. Taču, ja kāds kaut ko stingri apņēmies, nav nekā neiespējuma!"

Braukt vai nebraukt?

Protams, arī es, kā pirmās ekspedīcijas dalībniece, esmu laipni aicināta bariņā. Piekrist vai atteikties? 16 000 km automašīnā bez jebkādām ērtībām, bez klimata kontroles, kondicioniera un varbūt pat vispār bez ventilatora? Vismaz katru otro, trešo nakti pārlaist nevis viesnīcā, bet automašīnā, teltī, uz automašīnas jumta (notika arī tā!)? Pārtikt no ugunskurā sildīta ēdiena "makaroni po flocki", "Tūristu brokastīm" vai ēdnīcās ēst kaut ko tādu, ar ko nevar saindēties (cieti vārītas olas, majonēze no burciņām, tomāti u. tml.). Vakaros reizēm apmeklēt restorānus, kur krievu sievietes uz katru (nevis uz dāmu) deju lūdz dejot mūsu vīriešus? Nu, vismaz 1977. gadā tā notika.

No otras puses: redzēt, kas pa šo laiku bijušajā PSRS ir mainījies, vai akmens vēl palicis uz akmens? Vēl jau līdz nākamajai vasarai tālu, ir laiks pārdomām...

Daži no pasaules apceļotāja, auto klaidoņa Valda Branta piedzīvojumiem:

1943. gadā deviņu mēnešu vecumā: pirmais ceļojums zirga pajūgā pa maršrutu Aloja – Rīga – Ventspils – Ēdole – Valdemārpils (pie stūres, t. i., ar grožiem Valda vecāki, nevis viņš pats!)

1977. gads: Jelgavas rūpnīca RAF pēc inženiera autoizmēģinātāja Valda Branta iniciatīvas rīko propagandas autobraucienu "No okeāna līdz okeānam", precīzāk – no Liepājas līdz Vladivostokai. 2 mēneši ceļā, pieveikti 16 000 kilometri.

1982. gads: ar automašīnām veikts vēsturisks ceļojums pa tā saucamo BAM (Baikāla – Amūras maģistrāles) trasi Sibīrijā.

1987. gads: pirmais brauciens aiz PSRS robežām, uz Poliju un Vāciju.

1989. gads: pirmā Valda Branta autoekspedīcija apkārt pasaulei "Kolumba karavāna".

Atmodas iespaidā, lai pasaulē popularizētu Baltijas valstis, pēc ģeogrāfu biedrības iniciatīvas izveidota sabiedriska "Baltijas zvaigznes".

2002. gads: uzķīlēti divi krievu armijas automobiļi "GAZ 66", ar kuriem caur Ķīnu un Tibetu sasniegta Nepālas robeža un mērots ceļš atpakaļ. Ekspedīciju sauc "Pasaules jumts". Kopējais ekspedīcijas ilgums – 60 dienas, pieveikti 23 000 kilometru.

2005. gads: aizsākas ekspedīcija "Saules vārti" pa 11 Latīņamerikas valstīm ar divām pārbūvētām "Mercedes-Benz 1113B" ugunsdzēsēju automašīnām. Ekspedīcijas ilgums – 100 dienas, pieveikti 19 000 kilometru.

2007. gads: pēc pamatīgas autopārbūves un uzlabošanas sākas ekspedīcijas "Āfrikas josta".

2009. gads: autoekspedīcijas "Rīga-Melburna" maršrutā plānots veikt 27 000 kilometru aptuveni 100 dienās. Ekspedīcijā dodas tās pašas divas, ceļojuma vajadzībām pārbūvētās ugunsdzēsēju automašīnas, kuras jau izturējušas braucienus pa Latīņameriku un Āfriku. Taču 2009. gada augustā Vjetnamas robežsargi atsakās mašīnas ielaist valstī. Ekspedīcija beidzas pusceļā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!