Pārāk skaisti, lai būtu reāli? 10 neticamas ainavas, kas tiešām eksistē  (9)

Neparastās terases ir radījusi avotu grupa, kas izplūst pie Cokelezas kalna virsotnes. Avoti izveidojušies lūzuma zonā, ūdens temperatūra izplūdes vietā - 35 grādi. Šeit izplūst ūdens, kas bagātināts ar tīru kalcija karbonātu. Tā kā sāļi ir ļoti tīri, terases ir sniegbaltas. Ļoti populārs tūrisma objekts. Kopš 1998. gada unikālās Pamukkales terases iekļautas UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā.

Solončaks ir milzīgs sāls avots. Šajā vietā katru gadu iegūst apmēram 25 tūkstošus tonnu sāls. Lietus laikā sāli var klāt vairākus desmitus centimetru biezs ūdens slānis, tad līdzenums pārvēršas par milzīgu spoguli. Populārs tūrisma objekts - šeit ir arī sāls viesnīca un tā saucamās "salas".

Neparasti koki - Sokotras salas īpašā vizītkarte. Vietējie iedzīvotāji tic šī koka noslēpumainajam spēkam. Ja koka mizu vai lapas sasmalcina, izdalās sarkani sveķi. Pakasot nost koka miziņu, var redzēt asinīm līdzīgu šķidrumu. Sokotras salu sauc par Jemenas un visa Arābijas reģiona pērli tās brīnumainās dabas dēļ, kas saglabājusies no aizvēsturiskiem laikiem. Bez pūķa asins kokiem šeit ir daudz citu neparastu augu.

Te atrodas pasaulē lielākās smilšu kāpas - tās sniedzas pat 300 metru augstumā. Namībijas Sahārā var novērot tuksnesim netipiski lielu ainavu dažādību, tostarp pārakmeņojušās, izžuvušu upju vai ezeru gultnes. Vietām saglabājušies kameltorna koki, kas nokaltuši daudzus gadsimtus atpakaļ, kad kāpas aizsprostoja upes ceļu uz okeānu.

Miljoniem gadu laikā šos iežus ārdīja lietus un vējš, kā rezultātā Kapadokijas kalnu veidojumi ieguva dīvainu, noslēpumainu, pat fantastisku izskatu. Šai ainavai, šķiet, nav līdzīgas pasaulē. Klintīs savulaik ierīkotas alu pilsētas, un tur patvērumu meklējuši pirmie kristieši.

Ilgu laiku šī vieta bija praktiski nepieejama, taču līdz ar tūristu aktivitātēm tā sāk iemantot pasaules slavu un izraisa arī pastiprinātu zinātnieku interesi.1971. gadā pie Darvazas ciematiņa padomju ģeologi atklāja pazemes gāzu uzkrāšanās vietu. Veicot dziļurbumus, ģeologi uzdūrās pazemes kavernai (dobumam), kura dēļ iegruva zeme un izveidojās milzīgs ar gāzi pildīts caurums.

Urbšanas platforma ar visu aprīkojumu un transportu iegāzās šajā caurumā, bet cilvēki incidentā necieta. Lai cilvēkiem un lopiem kaitīgie gāzes garaiņi neizplatītos apkaimē, ģeologi nolēma gāzi aizdedzināt. Viņi domāja, ka pēc dažām dienām uguns apdzisīs, tomēr kļūdījās - no krātera nākošā dabasgāze dienu un nakti deg jau vairāk nekā četrdesmit gadus.

Šis neparastās smilšakmens klintis izskatās kā veidotas no milzīgas izkusušu karameļu masas. Uz šo vietu brauc ceļotāji un fotogrāfi no visas pasaules, lai iemūžinātu klinšu spilgtās un viļņveidīgās formas, kas veidojušās jau Juras periodā, klinšu erozijas rezultātā.