Pētnieki noskaidrojuši, ka šādas izjūtas piemeklē "nozīmīgu daļu" cilvēku un visbiežāk ir vērstas pret veiksmīgiem indivīdiem.
Prinstonas universitātes zinātnieki uzskata, ka viņu iegūtie rezultāti uzņēmējiem varētu likt padomāt par savu kompāniju darba organizēšanu.
"Empātijas trūkums ne vienmēr ir patoloģisks," sacīja pētniece Mina Cikara. "Tā ir cilvēcīga atbildes reakcija. Ne visi cilvēki to piedzīvo, bet nozīmīga daļa gan."
"Jājautā, vai konkurence tiešām ir labākais veids, kā panākt darbinieku produktivitāti? Iespējams, dažos gadījumos konkurence nāk par labu. Taču dažreiz cilvēki ir pārāk aizņemti ar ieriebšanu citiem, un tas nav vajadzīgs," viņa turpina.
Eksperimenta dalībniekiem parādīja vairākas fotogrāfijas. Sirmgalvju attēliem bija jāizraisa žēlums, studentu fotogrāfijām jāizsauc lepnums, narkomānu - jāiedveš pretīgums, bet bagātu karjeristu foto - skaudība.
Fotogrāfijas tika sasaistītas ar pozitīvu notikumu, neitrālu vai negatīvu notikumu. Pozitīvo vidū bija nelielas naudas summas laimēšana loterijā, bet negatīvo - tikt garāmbraucošas automašīnas apšļakstītam.
Dalībniekiem bija jāizskaidro, kā katrs attēls liek viņiem justies, bet viņu instinktīvo reakciju fiksēja elektromiogrāfs.
Lielākajā daļā gadījumu tas reģistrēja prieku par veiksmīgu cilvēku nelaimēm, pat ja viņi to neatzina.
Pētniece Sūzena Fiske piebilda, ka cilvēki visbiežāk nevēlas atzīties šādās jūtās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
