Dažas baisīgas pilis ar spokiem Eiropā un Krievijā  (16)

Vecāki izbijās. Tie bija nežēlīgās inkvizīcijas laiki, kad reliģiozie fanātiķi albīnus dēvēja par paša "nelabā sēklu" un dedzināja sārtā. Vecāki nolēmuši bērna matus nokrāsot. Talkā tika ņemts kāds zāļu novārījums. Daudz nav bijis līdzēts - mati ieguvuši viegli zilganu nokrāsu un tāpēc meiteni iesauca par Azurīnu (gaišzilo meitenīti).

Gaiši zilie mati tikai vēl vairāk pastiprinājuši iespaidu, ka bērns nav no šīs pasaules. Tāpēc tas ieslēgts pilī un turēts apsardzes uzraudzībā. Leģenda vēsta, ka reiz bērns spēlējies uz kāpnēm ar bumbiņu. Tā ripojusi un ieripojusi pagrabā. Bērns devies tai pakaļ. Drīz pēc tam atskanējis troksnis, kliedziens un viss - bērns bija pazudis. Neesot atradusies pat bumbiņa.

Kopš tā laika ik pēc pieciem gadiem (tieši tik bija bērnam pazušanas brīdī) pilī atskan pa kāpnēm ripojošas bumbas troksnis un saucieni pēc mammas. Meitenītes klātbūtne esot jūtama arī citā laikā, taču tad viņa nespēlējas ar bumbiņu, bet tikai raud un sauc mammu.

Vēstures gaitā daudz ticis spriests - kas patiesībā notika ar meiteni. Versijas ir divas. Pirmā - ar meiteni izrēķinājies viņas tēvs, jo bailes no apvainojumiem draudzībā ar sātanu bijušas pārāk lielas. Otra - bērns krītot lauzis kaklu uz kāpnēm, bet viņas apsargi nobijušies no soda, aprakuši bērnu netālu no pils un izdomājuši leģendu.

Netālu no Vācijas pilsētas Darmštates atrodas Frankenšteina pils. Viena no versijām vēsta, ka tieši šo pili kā sava slavenā romāna "Frankenšteins jeb Modernais Prometejs" iedvesmas avotu izmantoja rakstniece Mērija Šellija 19. gadsimta sākumā.

Pils ir vieta, kur satiekas leģendas un mistēriju pasaule. Pils apdzīvota līdz 17.gadsimtam, tad pamesta. Tagad šeit dzīvo vienīgi spoki, un par pilī klīst baisas leģendas.

Informācija par šīs vietas vēsturi ir visai pretrunīga. Viens no pils saimniekiem - dakteris, zinātnieks, alķīmiķis Džozefs Konrāds Dipels šeit tiešām esot veicis savus šaušalīgos eksperimentus, tostarp mēģinājumus panākt dvēseļu pārceļošanu starp mirušiem cilvēkiem.

Par dakteri klīduši dažādi nostāsti - vietējie iedzīvotāji bija pārliecināti, ka viņš ir pārdevis savu dvēseli sātanam, tāpēc mēdzis izrakt no kapiem nesen apbedītus cilvēkus un eksperimentējis ar viņu līķiem. Tāpat viņš meklējis nemirstības eliksīra recepti, kas sastāvējusi no kauliem, asinīm un ķermeņu daļām. Cilvēki metuši šai vietai līkumu.

Dakteris gājis bojā dīvainos apstākļos. Viņš atrasts savā laboratorijā miris ar šausmu izteiksmi sejā, putām uz lūpām, apkārt mētājušās sapuvušas cilvēku ķermeņa daļas.

Kopš tā laika apkārt klīst viņa rēgs. Dakteris mēdzot naktīs sēdēt uz jumta un skaļi grabināt kaulus, tā pieprasot atdot viņam viņa šausmu laboratoriju.

Pēctecis mazdēls Henrijs II ļoti mīlējis šo pili un daudz laika šeit pavadījis ar savu mīļāko vārdā Rozamundi. Lai sieva nepieķertu mīlniekus, viņš pielicis lielas pūles savu mīlnieka gaitu slēpšanā.

Sieva abus tomēr pieķērusi. Rozamundei bija jāmirst, viņa varēja vien izvēlēties veidu - mirt no naža dūriena vai indes. Rozamunde izvēlējusies indi un mirusi lielās mokās. 

Vēlākos gados pils tika stipri bojāta karadarbības laikā un tās vietā uzbūvēta Blenheimas pils, saglabājot arī vecās pils fragmentus. Tas netraucē Rozamundei šeit spokoties, klīstot pa ēku un meklējot savu iemīļoto.

Protams, ka ne tikai Eiropa var lepoties ar īstām spoku pilīm. Vairāk dzird par spokainām vietām Vācijā, Lielbritānijā, Šveicē, Beļģijā, taču pamatīgi spokojas arī citās pasaules malās.

Tā, piemēram, ko vien ir vērta Inženieru pils, saukta arī par Mihailovskas pili! Vienīgā Krievijas pils romantiskā klasicisma stilā. Un tur spoku vidū - pats Pāvils I. Nākamais Krievijas imperators gan piedzima, gan izauga šajā namā, taču tur neesot juties visai omulīgi. Pēc kāpšanas tornī imperators ķērās pie ēkas pārbūves. Pilī pēc pārbūves viņš nodzīvoja tikai 40 dienas un gāja bojā dīvainos apstākļos.

Kopš tā laika viņa rēgs klīst pa pili - tad dzirdami soļi, tumsā redzama dīvaina sveces gaisma, tad viņa tēls parādās logā, domīgi lūkojoties tālumā... Paši par sevi atveras un aizveras ēkā ierīkotā muzeja logi.

Pēc nerakstīta likuma mūsdienu pils darbinieki pagriežoties skaņas virzienā un klusi saka: "Ar labu nakti, Jūsu Majestāte ..."