Pētījumā zinātnieki apskatījuši 10 dažādu saimju valodas – krievu, itāļu, spāņu, ķīniešu, īslandiešu, laosiešu, holandiešu, Ekvadoras "ča palā" valodu, austrāliešu aborigēnu valodu "murrin pata" un Ganā lietoto sivu valodu.
Lingvisti analizējuši ikdienas sarunu ierakstus, pievēršot uzmanību tam, kādi vārdi lietoti, kad sarunu biedrs paudis lūgumu atkārtot to, ko nav sadzirdējis vai sapratis (daudzās valodās izsauksmes vārdu "a" lieto arī citās nozīmēs, bet to zinātnieki neapskatīja).
Ierakstu fragmentus fonētiskajai analīzei atskaņoja trīs neatkarīgiem lingvistiem, kuriem nebija zināms, kādai valodai pieder konkrētā ieraksta fragments.
Savukārt pētījuma otrajā daļā dators salīdzinājis "a?" izteikumus spāņu un "ča palā" valodās. Zinātnieki noskaidrojuši, ka "a" ir īsts vārds, nevis bioloģiskā skaņa, tas iederas lingvistiskajā sistēmā, un tiek mainīts, atkarībā no valodas īpatnībām. Tomēr fonētiski šis vārds ir ļoti līdzīgs dažādās valodās. Taču šis vārds nav "iedzimts" un, lai to apgūtu nepieciešama apmācība, jo bērni iemācās to pareizi lietot aptuveni piecu gadu vecumā.
Turklāt "a?" ir tik īss vārds, ka sarunvalodā to ne vienmēr var aizvietot ar kādu citu jautājuma vārdu.
Tāpēc zinātnieki secinājuši, ka vārds "a" kļuva par universālo vārdu evolūcijas rezultātā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!