Noskaidrots, kur un kad pirmo reizi pieradināti suņi  (74)

Zinātnieka Olafa Talmana un viņu kolēģu pētījuma rezultāti publicēti žurnālā "Science".

Iepriekšējie DNS pētījumu liecināja, ka mūsdienu suņi cēlušies no vilkiem, kas sākuši dzīvot blakus cilvēkiem Tuvajos Austrumos vai, iespējams, Vidusāzijā aptuveni pirms 15 000 gadu.

Taču šo pētījumu rezultāti nesaskanēja ar vairākiem paleontologu atradumiem – zemē tika atrasti suņiem līdzīgu dzīvnieku atliekas, kuru vecums ir 30 000 gadu un pat vairāk.

Turku Universitātes zinātnieks Talmans un viņa kolēģi mēģinājuši vēlreiz rūpīgi izpētīt pretrunīgos ģenētiskos datus. Viņi salīdzinājuši ģenētiskos datus plašā spektrā – gan suņu, gan vilku datus, turklāt gan seno, gan mūsdienu dzīvnieku ģenētisko informāciju.

Analīzes rezultāti liecinājuši, ka mūsdienu suņiem vislielākā līdzība ir tieši ar senajiem Eiropas, nevis kādiem citiem suņiem un vilkiem. Šī līdzība izrādījusies pat lielāka, nekā mūsdienu suņu līdzība ar mūsdienu vilkiem. Ņemot vērā to, ka pētnieki izmantojuši vairāk nekā 18 0000 gadu seno suņu ģenētisko materiālu, viņi secinājuši, ka suņi ir pieradināti senāk nekā pirms 18 000 gadu.

Ja pētnieki nekļūdās, tad suņi cēlušies no vilkiem vēl pirms cilvēki sākuši dzīvot nometnēs, veidot kopienas un nodarboties ar lauksaimniecību. Iespējams, ka vilki sākotnēji tikai sekojuši medniekiem, barojoties ar medību pārpalikumiem, bet ar laiku dzīvnieki kļuvuši mazāk tramīgi un aizvien vairāk uzticējušies cilvēkiem.

Talmans skaidro, ka savs labums no vilkiem bija arī cilvēkiem, jo pirms 18 800 – 32 000 gadu Eiropā dzīvoja arī par vilkiem krietni lielāki plēsēji – lāči un hiēnas. Ja vilki turējušies cilvēku tuvumā, viņi kalpojuši par ērtu bīstamo situāciju "signalizāciju", pieļauj Talmans.

Tiesa gan, kārtējais pētījums diez vai spēs pielikt punktu zinātnieku strīdiem par šo tematu.

DNS analīze, pētot dzīvnieku evolūciju, ir nozīmīgs instruments, taču ne vienmēr pilnīgi precīzs. Viena problēma tas, ka suņu ģenētiskais materiāls ir stipri "sajaukts", jo cilvēki suņus veduši no dažādām pasaules malām, turklāt daži suņi dažviet atkārtoti krustojušies ar vilkiem.

Galīgajam slēdzienam nepieciešams vairāk paraugu materiālu un vairāk analīžu, jo gan šis, gan iepriekšējie pētījumu ir ļoti vērtīgi zinātniekiem, taču neatklāj pilnīgi visu informāciju.