Šokējoši, bet gandrīz divas trešdaļas celtnes jau ir sabojātas vai iznīcinātas, izdevumam "Daily Mail" pavēstījis Li Lin no Ķīnas Lielā mūra biedrības.
Mūrim bojājumus nodara vietējie zemnieki, kas regulāri izmanto mūra fragmentus, lai labotu vietējos ceļus, remontētu mājas un palīgēkas un pat mēslotu labības laukus (izmantojot kaļķakmeni).
Citas mūra daļas cietušas no vandālisma. Mūri, protams, apdraud arī dabas apstākļi - lietusgāzes, erozija, smilšu vētras un citi apstākļi.
Spēkā ir īpaši noteikumi, kas paredz mūra daļu aizsardzību, taču ar to ievērošanu lauku apvidos galīgi nesokas tā, kā vajadzētu. Mūra daļas, kas atrodas Pekinas un citu tūrisma centru tuvumā, ir salīdzinoši labā stāvoklī vai pat restaurētas, taču situācija lauku apvidos ir pilnīgi cita.
"Mēs cenšamies apturēt vietējos zemniekus no Lielā Ķīnas mūra iznīcināšanas," paziņojušas iesaistītās amatpersonas. "Taču daļa no mūra nav oficiāli aizsargājamā zonā. Mūsu rokas ir sasietas."
Lielā Ķīnas mūra kopējais garums ir 6350 km. Visgarākā un vislabāk saglabājusies Ķīnas mūra daļa ir celta Minu dinastijas valdīšanas laikā. Mūris būvēts no zemes, kaļkakmens, ķieģeliem un akmeņiem. Mūri senajā Ķīnā uzbūvēja kā nocietinājumu pret iebrucējiem no Ķīnas ziemeļiem. Tas ir viens no lielākajiem arhitektūras pieminekļiem, kas jebkad ir uzcelts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
