Kā vēsta ārvalstu mediji, Kolorado universitātes Denverā pētnieki atklājuši, ka iepriekš ticis uzskatīts, ka neandertālieši, kuri dzīvoja pirms apmēram 140 000 gadu, nedalīja alas vairākās zonās, taču tagad esot noskaidrots pretējais.
Pētot alas Itālijā, kurās pēc zinātnieku domām tūkstošgadēm ilgi apdzīvojuši neandertālieši, pētnieki ieraudzījuši, ka senie cilvēki ne sliktāk par mūsdienu cilvēkiem mācējuši sadalīt savu dzīvojamo platību.
Saskaņā ar antropologu domām viņu dzīvesvietas tika dalītas trīs zonās. Vienā no tām - mitekļa augšējā daļā - bijusi izvietota savdabīga neandertāliešu virtuve. Par to liecina atrastās dzīvnieku mirstīgās atliekas.
Turpat zinātnieki atraduši ari okera pēdas, kas bieži ticis izmantots kā līme dažādu ādas apģērbu darināšanā.
Otrajā - visplašākajā zonā atradies pavards, ap kuru pulcējusies visa seno cilvēku ģimene. Turpat neandertālieši baudījuši naktsmieru.
Savukārt trešā zona lietota kā darbnīca, uzskata zinātnieki. Tajā neandertālieši gatavojuši darbarīkus. Šī zona ir bijusi vislabāk apgaismota, kā arī iekārtota tā, lai senajiem cilvēkiem, kuri nopietni darbojas, neviens netraucētu.
"Mūsu pētījumi turpinās, bet kopumā esam atraduši vēl vienu piemēru tam, ka neandertālieši sekojuši zināmai loģikai, sadalot zonās savu dzīvesvietu, kā arī bijuši daudz gudrāki nekā iepriekš tika uzskatīts," teikts zinātnieku secinājumos par pētījumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
