Šis mačs vēlāk iesaukts par "Asinīm ūdenī" (Blood in the Water Match) vai "Melburnas asinspirti" un joprojām tiek uzskatīts par visslavenāko ūdenspolo maču šī sporta veida vēsturē.
Spēlē noritēja politiski ļoti saspringtā laikā: šī gada oktobrī bija notikuši ungāru studentu protesti pret padomju marionešu valdību Budapeštā. Kad uz dažām dienām šķita, ka Ungārija varētu atbrīvoties no PSRS ietekmes, padomju funkcionāri ķērās pie ierastās taktikas - iesūtīja valstī tankus, kas apspieda visus nemierus.
Tāpēc olimpiādē ungāru ūdenspolo izlase darīja visu, lai "atriebtos" PSRS komandai, un arī uzvarēja ar 4:0.
Spēles kulminācija bija dažas minūtes pirms beigām, kad ungāru līderis Ervīns Zadors (attēlā) ar krievu sportistu Valentīnu Prokopovu iesaistījās vārdu pārmaiņā, neaizmirstot piesaukt mātes un ģimenes, bet tad krievs ungāram iesita pa seju.
Satracinātos skatītājus, starp kuriem lielākā daļa bija ungāru emigranti un padomju "aukstā kara" laika pretinieki amerikāņi, no krievu treneru samešanās baseinā atturēja tikai policija.
Savukārt finālā Ungārija ar 2:1 pieveica Dienvidslāviju (Zadors savainotās sejas dēļ gan nespēlēja), bet olimpiādes laikā puse no gandrīz simt sportistu lielās Ungārijas izlases pieprasīja politisko patvērumu Austrālijā.
Šos notikumus slavenais režisors Kventins Tarantino nosaucis par "visu laiku labāko neizstāstīto stāstu", tāpēc pats producēja 2006. gada dokumentālo filmu "Freedom's Fury" par šiem notikumiem.