Deviņi izgudrojumi, kas nogalināja savus izgudrotājus  (26)

Taču pasaules vēsture zina daudzus gadījumus, kad izgudrotājs pats nomiris no sava izgudrojuma, tādēļ portāla "Delfi" Zinātnes un tehnikas rubrika piedāvā apkopojumu ar desmit hrestomātiskiem stāstiem.

1771. gadā tika uzgudrots sūknis, kas ievērojami atviegloja darbu cilvēkiem, kas strādāja zem ūdens. Taču ne visi to uzskatīja par labu esam.

Piemēram, francūzis Sjērs Freminē bija pārliecināts, ka cilvēka izelpoto gaisu var pārstādāt, kas ļautu ūdenslīdējiem izvairīties no visiem muļķīgajiem sūkņiem un caurulēm.

Lai pierādītu, ka viņa ideja ir lieliska, Freminē bija gatavs to nodemonstrēt personīgi. Pēc 20 zem ūdens pavadītām minūtēm viņš nosmaka.

Austriešu raķešbūves pionieris Makss Valjers bija pilnībā pārliecināts, ka reaktīvajiem dzinējiem ir spoža nākotne. Viņš ķērās pie ikvienas iespējas popularizēt savas aizraušanās priekšmetu, tāpēc, kad Frics fon Opels viņam piedāvāja izstrādāt automašīnu ar raķetes dzinēju, viņš ar prieku piekrita.

Pirmie prototipi bija gatavi 1930. gadā un pat sākotnējie testi bija salīdzinoši veiksmīgi, lai gan ātri vien kļuva skaidrs, ka dažu fizikas likumu dēļ raķešu dzinēji automašīnām nez vai ir piemēroti.

Valjera dzīve aprāvās 1930. gada 17. maijā - kārtējā versija par raķešu dzinēju ar spirta kurināmo uzsprāga testa laikā, izgudrotājs guva nāvējošas aortas traumas un noasiņoja uz vietas.

XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā bija īsts "izpletņlēkšanas drudzis" - ikviens gribēja izgudrot un patentēt ierīci, ar kuru droši zem kupola varētu nolaisties uz zemes. Tāpēc daudzās pasaules valstīs ļaudis centās atrisināt šo problēmu.

Austriešu izcelsmes franču šuvējs Francs Raihelts ticēja, ka to var izdarīt ar izpletni - lietusmēteli. Ticēja tik ļoti, ka bija gatavs publiski to nodemonstrēt. Iepriekš gan viņš to nebija darījis, bet policijai iestāstīja, ka izmēģinājums notiks ar manekenu.

Raihelts uzkāpa Eifeļa torņa zemākajā balkonā (60 metru augstumā) un lēca lejā. Tiesa, konstrukcija izrādījās pilnīgi nejēdzīga un izgudrotājs nositās, ietriecoties 15 centimetrus dziļi zemē.

Šis lēciens ir labi dokumentēts un arī nofilmēts, taču cilvēkiem ar vājiem nerviem to nav ieteicams skatīties.

Čehoslovākijā dzimušais kanādiešu kaskadieris Karels Součeks pazīstams kā pārgalvis, kurš no Niagāras ūdenskrituma nolēcis īpašā paša izgudrotā un konstruētā "bumbā" (shock-absorbent barrel). Viņš guva dažas traumas, bet izdzīvoja.

Šis sasniegums viņam šķita nepietiekams, tāpēc Součeks nolēma triku atkārtot - šoreiz gan lecot no Hjūstonas stadiona "Astrodome" jumta (60 metriem), turklāt, lai būtu bīstamāk, precīzi trāpīt baseinā ar ūdeni. Sak, tā būs interesantāk gan presei, gan sponsoriem.

Tomēr triks beidzās traģiski - lidojuma laikā muca sagriezās un nedaudz mainīja trajektoriju, tāpēc Součeks trāpīja nevis ūdenī, bet gan uz mākslīgi izveidotā baseina malas. Uz slimnīcu mediķi viņu nogādāja vēl dzīvu, bet karstgalvis pēc lēciena nenodzīvoja pat vienu dienu.

"Nav ne paradīzes, ne elles, un nav arī dieva. Tie visi ir mīti. Tu piedzimsti, dzīvo, vienu dienu tu nomirsti un - tas arī viss," savus pasaules uzskatus presei bija klāstījis Součeks.

1862. gadā izgudrojot rotējošu tipogrāfijas spiedi, amerikāņu izgudrotājs Viljams Balloks izdarīja apvērsumu visā tipogrāfijas industrijā. Tomēr viņu nogalināja paša radītais industriālais brīnums.

1867. gada pavasarī viņš strādāja pie sava garabērna, cenšoties to pilnveidot, bet Balloka kāja nejauši iesprūda mašīnas mehānismā.

Briesmīgā rēta izraisīja gangrēnu, un nedēļu vēlāk viņš nomira uz ķirurga galda, kad eskulaps viņam novēloti centās kāju amputēt.

Tomass Midžlijs bija ievērojams amerikāņu ķīmiķis un izgudrotājs, vairāk nekā simts patentu autors. Ievērojamākais no viņa izgudrojumiem - hlorfluorogļūdeņradis - izraisīja veselu revolūciju ledusskapju un dezodorantu ražošanā.

Neilgi pēc 50 gadu sasniegšanas zinātnieku ķēra tāda nelaime kā poliomielīts, taču, pat būdams paralizēts, Midžlijs nespēja atturēties no izgudrojumiem - viņš radīja sarežģītu bezgalīgu virvju un siksnu mehānismu, kas ļāva viņam patstāvīgi piecelties no gultas.

Tomēr 1944. gada 2. novembris izgudrotājam izrādījās liktenīgs - viņš sapinās pats savās konstrukcijās, viena no siksnām aptinās ap kaklu un dižais ķīmiķis vienkārši nosmaka.

Amerikānis Horass Lousons Hanlijs bija konfederātu militārais inženieris, un tieši viņš izgudrojis pasaules vēsturē pirmo zemūdeni, kurai izdevies nogremdēt ienaidnieka kuģi.

Kā allaž notiek ar izgudrotājiem, arī Hanlijs to vēlējās pilnveidot, tāpēc izmēģināja aizvien jaunus un jaunus modeļus.

Viena no šādām reizēm izrādījās liktenīga - 1863. gada 15. oktobrī zemūdene aizķērās Čārlstonas ostas dzelmē un inženieris, kā arī septiņi citi cilvēki uz tās klāja nosmaka. Izvilkt no ūdens viņus spēja tikai pēc divām nedēļām.

Franču fiziķis, ķīmiķis un izgudrotājs Žans-Fransuā Pilatrs de Rozjē bija viens no aviācijas pionieriem un vēsturē iegājis kā cilvēks, kurš pirmais uzdrīkstējies pacelties gaisā ar mūsdienu gaisa balona prototipu.

Pirmie mēģinājumi noritēja itin veiksmīgi, bet 1785. gada jūnijā de Rozjē ar kolēģi nolēma pārlidot pāri Lamanša jūras šaurumam. Tieši šis lidojums izrādījās liktenīgs - balons aizdegās, bet de Rozjē ar pavadoni gāja bojā.

Britu aviācijas inženieris un kompānijas "Avcen" viens no direktoriem Maikls Dakrs gāja bojā, cenšoties pacelties paša izgudrojumā - lidojošajā taksometrā "Jetpod".

Šī nelielā lidmašīna ar monospārna konstrukciju bija aprīkota ar klusinātu dzinēju un bija paredzēta ļoti īsām pacelšanās un nolaišanās joslām.

Dakrs uzskatīja, ka, pateicoties viņa izgudrojumam, nākotnē varēs būvēt ļoti mazas lidostas tuvu pie pilsētu centra un ka tas izraisīs īstu revolūciju pasta kravu pārvadāšanā.

Tomēr pēc trim neveiksmīgiem izmēģinājumiem, kad Dakram Kualalumpurā bija izdevies ar savu lidaparātu no zemes, lidojošais taksometrs kā bulta nogāzās zemē un sadega.

Pasaules zinātnes vēsturē ir vēl daudz incidentu, kad izgudrojumi nogalina savus izgudrotājus (piemēram, slavenā fiziķe Marija Kirī mira no ilgstošas atrašanās radiācijas zonā, kur pati bija atklājusi rādiju un poloniju), tomēr lielākoties viņu vārdi vēsturē palikuši tieši šīs liktenīgās nāves dēļ.