Ilūzija izpaužas sekojoši: lai cik grūti tam būtu noticēt, divi kvadrāti patiesībā ir vienā krāsā, bet atšķirīgas krāsas ir tikai taisnstūru malās. Savukārt centrs, kur abu taisnstūru malas savienojas, - tieši tas arī rada vizuālo ilūziju.
Ja šo savienojuma vietu aizsedz (pat ar pirkstu bildē), tad kļūst redzams, ka augšējais un apakšējais fragments ir identiskā krāsā.
Fenomens nosaukts amerikāņu eksperimentālā psihologa Toma Kornsvīta vārdā, kurš pirmais to aprakstīja pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās, saistot to ar smadzenēs notiekošo "laterālo bremzēšanu".
Lai izprastu, kā darbojas šis fenomens, ir jābūt skaidrībai, kā vispār mēs uztveram vizuālo informāciju - proti, acs tīklenes receptori sūta signālus uz konkrētām smadzeņu daļām, smadzenes šo informāciju, kas nāk no dažādām acs šūnām, apstrādā un no šiem signāliem izveido vidējo aritmētisko ainu.
Rezultātā no miljoniem signālu izveidojas kopīga aina, kurai piemīt noteikts asums un krāsa.
Tajā pašā laikā smadzeņu šūnas viena ar otru mijiedarbojas īpašos veidos, un laterālā bremzēšana ir viens no tiem - aktīvākās smadzeņu šūnas samazina mazāk aktīvo šūnu jutīgumu.
Līdz ar to signāls par vienu taisnstūra malas krāsu ir spēcīgāks un bremzē signālu par otru malu, bet rezultātā kontrasts šķiet daudz izteiktāks, nekā tas ir patiesībā. Šis efekts ļauj mums pasauli uztvert daudz krāsaināku, bet vienlaikus arī veido dažādas optiskās ilūzijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!