Jau iepriekš zinātnieki bija izteikuši hipotēzi, ka Saturna gredzeni var darboties kā planētas dabisko pavadoņu ražošanas "fabrikas", taču fiksēts tas līdz šim nebija.
Ķīmiskās vielas gredzenu ārmalās izveido savdabīgas "piciņas", un tām rodas mēneši. Šādā veidā rodas nelielu pavadoņu (mēnesīši jeb "moonlets") puduri, kas reizēm rotē gredzenu orbītā, bet reizēm pamet to robežas.
Konkrēto mēnesīti atklājis Karalienes Mērijas vārdā nosauktās koledžas astronoms Karls Marejs, kurš to pagaidām nosaucis savas sievasmātes vārdā par Pegiju.
Tiesa, analizējot nedaudz vēlāk uzņemtās fotogrāfijas, Pegija vairs nebija saskatāma, tāpēc tiek pieļauts, ka tā vai nu gājusi bojā sadursmē ar kādu citu objektu, vai arī pārāk attālinājusies no Saturna gredzena orbītas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
