Pētījumu, kura rezultāti publicēti žurnālā "Neurology", veikuši Indiānas universitātes Medicīnas skolas speciālisti, un viņi pētījuši ASV Nacionālās studentu sporta asociācijas pirmās divīzijas sportistu veselību.
No šiem sportistiem 80 nodarbojās ar hokeju vai amerikāņu futbolu, bet viņu anamnēzē nebija smadzeņu satricinājumu, bet citi 80 pārstāvēja bezkontakta sporta veidus - airēšanu, vieglatlētiku un slēpošanu.
Ar magnētiskās rezonanses tomogrāfu un testiem, kas novērtē atmiņu un domāšanu, speciālisti sportistu veselību novērtēja pirms spēļu sezonas sākuma un pēc tās.
"Starp kontakta sporta veidu pārstāvjiem smadzeņu baltās vielas izmaiņu līmenis jo īpaši liels bija tiem sportistiem, kas vissliktāk izpildīja atmiņas un domāšanas testus, kas apstiprina iespējamo korelāciju starp nelielām traumām un domāšanas procesiem," vēsta pētījuma autori.
Zemāku rādītāju par vidējo eksperti fiksēja 20 procentiem futbolistu un hokejistu un 11 procentiem bezkontakta sporta veidu pārstāvju. Cilvēkiem, kas ar sportu ikdienā nenodarbojas, šis rādītājs nepārsniedz septiņus procentus.
Tagad pētījuma autori nolēmuši noskaidrot, vai šis negatīvais efekts ir īslaicīgs, vai arī tā ir problēma ilgtermiņā.