Latvijas dendrologu biedrība par 2014.gada koku izvēlējusi parasto zirgkastaņu Aesculus hippocastanum. Zirgkastaņas vienīgais konkurents "cīņā" par gada kokauga titulu bija parastais jeb sila virsis Calluna vulgaris, tomēr tas piekāpās zirgkastaņai, tiesa, nebūt ne salīdzinoši niecīgā auguma dēļ, portālam "Delfi" vēsta Latvijas dendrologu biedrības prezidents Andrejs Svilāns.
"Zirgkastaņai palīdzēja uzvarēt vairāki argumenti. Šo koku daudzi Latvijas iedzīvotāji uzskata par vietējo sugu, jo tā jau vairākus simtus gadu kultivēta Latvijas teritorijā, lai gan tās īstā dzimtene ir Dienvideiropā – Albānijā, bijušās Dienvidslāvijas dienvidu daļā, Bulgārijas austrumos, Grieķijas ziemeļu daļā.
Sava nozīme bija arī tam, ka tuvojas Zirga gads - līdzīgi kā 2013. (Čūskas) gadā par gada koku tika izvēlēta čūskegle, kas gan cits, ja ne zirgkastaņa, varēja iederēties zirga gada koka godā. Kastaņas vārdu koks ieguvis īstajai kastaņai Castanea sativa līdzīgo adataino augļu un lielo brūno sēklu dēļ, savukārt "zirdzisko" pieskaņu augs iemantojis, jo, atšķirībā no īstās kastaņas, zirgkastaņas sēklas izsenis izmantotas zirgu barībai," stāsta Svilāns.
Daudzviet Eiropā un, tiesa, krietni mazākā mērā, arī Latvijā zirgkastaņa izrādījusi vēlmi apgūt jaunas teritorijas. Tādēļ Rietumeiropā un Cenrāleiropā tā vietām jau tiek uzskatīta par invazīvu citzemju sugu. Parastās zirgkastaņas uzvaras gājienam, skaistumam un līdz ar to popularitātei dārzos un parkos uzradies nopietns drauds. Nu jau vairākus gadus vasaras otrajā pusē arī Latvijā parastās zirgkastaņas lapas pārklājas brūniem plankumiem un sakalst. Koki zaudē dekorativitāti. Nu jau ir ierasts, ka jūlijā Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī, stādaudzētavās, dabas aizsardzības institūcijās atskan telefona zvani ar satraucošām ziņām par dīvaino zirgkastaņu slimību. Patiesībā vainīgais ir dažus milimetrus garš taurenītis – zirgkastaņu raibkode jeb mīnējošā kode Cameraria ohridella, kuras kāpuri barojas ar lapas mīkstajiem audiem. Vietās, kur kāpuri barojas, atmirst un nobrūnē lapas epiderma – tā rodas neglītie plankumi. Ja bojātai lapai uzmanīgi noplēsīsim plāno epidermas slānīti, apakšā ieraudzīsim 4-5 mm zaļganu kāpuru, sīku kūniņu, bet, ja "noziedznieks būs aizlaidies", tad - tikai sīku brūnu kūniņas čaulu ar baltam tīmeklim līdzīgiem stiprinājumiem.
Kamēr zirgkastaņu kodei nav uzradies kāds pašu kodi pārtikā izmantojošs nelabvēlis, dendrologi rekomendē dārzu un parku ierīkošanā izmantot citas zirgkastaņu sugas - sarkano zirgkastaņu A.pavia, asinssarkano zirgkastaņu A.x carnea, hibrīdo zirgkastaņu A.x hybrida, neievēroto zirgkastaņu A.neglecta vai dzelteno zirgkastaņu A.flava.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!