Pētījums tika veikts pēc "British American Tobacco" pasūtījuma, kas ir viens no lielākajiem cigarešu ražotājiem pasaulē.
Pēc rezultātu publikācijas tās autoram - molekulārbiologam Deividam O'Reilijam - tika pārmests, ka viņš atklājis tikai daļu pētījuma rezultātu, proti, to daļu, ka nikotīns palīdz cilvēka smadzenēm strādāt efektīvāk.
Šī strīdīgā pētījuma rezultāti tika publiskoti vien nedēļu pēc tam, kad Ņujorkas universitātes zinātnieki brīdināja, ka elektronisko cigarešu smēķētāju izelpā var būt vairāk nikotīna nekā tiem, kuri smēķē "parastās" cigaretes.
O'Reilijs dūmu ievilkšanu no elektroniskās cigaretes salīdzina ar kafijas tasītes izdzeršanu, apgalvojot, ka tā ir tikpat nekaitīga.
Taču molekulārbiologs saņēmis bargu kritiku no veselības aizsardzības nozares ekspertiem, kas apsūdz zinātnieku mēģinājumā palīdzēt "pārdot tik daudz cigarešu, cik vien iespējams".
Notingemas universitātes epidemioloģijas profesors un Karaliskās ārstu koledžas priekšsēdētājs Džons Britons gan piekritis, ka retu reizi cigaretes izsmēķēšana var pozitīvi ietekmēt smadzeņu darbību, taču viņš brīdina, ka viela rada atkarību, liekot smēķēt atkal un atkal, lai "iedarbinātu" smadzenes.
"Tā ir taisnība - vienas cigaretes izsmēķēšana, iespējams, uzlabo koncentrēšanos un koordināciju, līdzīgi kā pēc kofeīna," viņš saka. "Taču tā ir arī spēcīga narkotiskā viela, kas vienā jaukā brīdī var novest pie tā, ka bez nikotīna smadzenes atsakās normāli funkcionēt."