Visus 12 gadus, kad Vācijā pie varas bija Ādolfs Hitlers (attēlā), nevarēja būt ne runas, ka kāda no vāciešu dzīves jomām nenonāktu totalitārās valsts kontrolē. Jo īpaši tad, ja šī joma bija lieli ikgadēji svētki par godu ebreja dzimšanas dienai.
Kā izdevuma "Slate" franču versijā raksta Lorāns Puantkuto, Ziemassvētki iemiesoja visu, ko Hitlers tik ļoti neieredzēja, tāpēc nacisti vēlējās šos svētkus padarīt pēc iespējas mazāk kristīgus.
Nacistus mulsināja gan dziesmiņas ar izteikti kristīgiem tekstiem, gan arī Svētais Nikolauss, kurš pilnīgi noteikti nebija ārietis.
Tomēr Ziemassvētku vecītis tautā bija tik ļoti iemīļots, ka pat hitleriešiem nepietika drosmes pasludināt pret viņu karu. Tā vietā nacisti viņam deva jaunu vārdu - propaganda apgalvoja, ka patiesībā pa mājām staigā un dāvanas izdala pagāniskais dievs Odins.
Tā kā ziemas saulgriežus Vācijas teritorijā svinēja jau ilgi pirms kristietības rašanās, tas nacistiem atviegloja uzdevumu Ziemassvētkus uzdot par pagāniskiem svētkiem.
Savukārt par nacistu revizionisma apogeju kļuva rosinājums jebkuru Pestītāja pieminēšanu aizstāt ar jēdzienu "Pestītājs fīrers".
Kā uzsver raksta autors, nacistu Ziemassvētku svinēšanā sāka parādīties totalitārās valsts agresija un pat rotājumi kļuva kareivīgāki - eglītēs karināja rotaļu granātas un automātus, bumbiņas ar lozungu "Sieg heil!" vai svastiku, nelielus Dzelzs krustus un pat fīrera galvas no metāla. (Kā zināms, īpatnējas formas piparkūkas ļaudis cep vēl joprojām arī Latvijā.)
Tomēr, kā vēsta "Slate" autors, šāda prakse nav patikusi pašam Hitleram, un galu galā viņš aizliedza nacistu simboliku izmantot Ziemassvētku rotājumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
