supermoon
Foto: Reuters/Scanpix
Ja Mēness sastāvētu nevis no regolīta un kalnu iežiem, bet no tādas pašas masas gigantiska siera gabala, šī Zemes dabiskā pavadoņa izmēri naksnīgajās debesīs palielinātos 1,5 reizes.

Pie šāda secinājuma nonākuši britu fizikas studenti, kuri savu vērienīgo pētījumu publicējuši žurnālā "Physics Special Topics".

Kad mēs skatāmies naksnīgajās debesīs, Mēness tajās ir spilgtākais un pamanāmākais objekts. Taču, ja ar neapbruņotu aci uz to paskatās vērīgāk, ir redzami daudzi tumši plankumi, kas Mēnesi padara līdzīgu siera ritulim.

Tieši tāpēc daudzi bērnu grāmatu autori ķērušies pie šīs alegorijas, savukārt studenti no Lesteras universitātes nolēmuši zinātniski pārbaudīt, kā mainītos skats debesīs, ja Mēness patiešām sastāvētu no siera.

Lai to izdarītu, Emma Longstafa ar kolēģiem iegādājās vairākus gabalus šveiciešu Čedaras siera, kā arī britu ražojuma "Wensleydale" sieru, no kura seriālā "Volless un Gromits" ir veidots Mēness.

Tad viņi izmērīja siera blīvumu un citus fizikālos rādītājos, bet pēc tam, ņemot vērā Ņūtona pievilkšanās likumu un citas fizikālās likumsakarības, izskaitļoja "siera Mēness" masu un noteica tā atrašanās vietu orbītā.

Noskaidrojās sekojošais: ja Mēness apjoms paliktu līdzšinējā izmērā, tad tā masa atkarībā no siera markas samazinātos 3-3,5 reizes, bet tā pievilkšanās spēks - 2,9-3,6 reizes. Rezultātā tiktu traucēta paisumu un bēgumu darbība uz Zemes.

Savukārt, ja "siera Mēness" masa būtu tāda pati, kāda tā ir īstajam Mēnesim, tas piepūstos 3-3,5 reizes un aizņemtu pusotru reizi vairāk vietas nekā īstais Mēness. Šādā gadījumā nekādi traucējumi uz Zemes nebūtu novērojami.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!