Pie šāda secinājuma nonākuši britu fizikas studenti, kuri savu vērienīgo pētījumu publicējuši žurnālā "Physics Special Topics".
Kad mēs skatāmies naksnīgajās debesīs, Mēness tajās ir spilgtākais un pamanāmākais objekts. Taču, ja ar neapbruņotu aci uz to paskatās vērīgāk, ir redzami daudzi tumši plankumi, kas Mēnesi padara līdzīgu siera ritulim.
Tieši tāpēc daudzi bērnu grāmatu autori ķērušies pie šīs alegorijas, savukārt studenti no Lesteras universitātes nolēmuši zinātniski pārbaudīt, kā mainītos skats debesīs, ja Mēness patiešām sastāvētu no siera.
Lai to izdarītu, Emma Longstafa ar kolēģiem iegādājās vairākus gabalus šveiciešu Čedaras siera, kā arī britu ražojuma "Wensleydale" sieru, no kura seriālā "Volless un Gromits" ir veidots Mēness.
Tad viņi izmērīja siera blīvumu un citus fizikālos rādītājos, bet pēc tam, ņemot vērā Ņūtona pievilkšanās likumu un citas fizikālās likumsakarības, izskaitļoja "siera Mēness" masu un noteica tā atrašanās vietu orbītā.
Noskaidrojās sekojošais: ja Mēness apjoms paliktu līdzšinējā izmērā, tad tā masa atkarībā no siera markas samazinātos 3-3,5 reizes, bet tā pievilkšanās spēks - 2,9-3,6 reizes. Rezultātā tiktu traucēta paisumu un bēgumu darbība uz Zemes.