Pauls Irbins: Ceļojums uz Marsu nav ekskursija  (100)

Pats savas izredzes būt izvēlētam dalībai projektā viņš vērtē kā visai niecīgas, tajā pašā laikā norādot, ka veiksmes gadījumā ir gatavs stāties pretī izaicinājumam.

Pēc Irbina teiktā, iespēja doties uz Marsu nebūt nav "ekskursija" un ikviens, kas turp dosies, nebūs ticis vien tādēļ, ka grib izmēģināt ko jaunu un apskatīt planētu.

Pirms lidojuma uz Marsu katram dalībniekam nāksies nopietni iedziļināties vairākos tehniskas dabas, medicīnas, pētniecības un citos jautājumos, atzina Irbins. Pēc viņa teiktā, katram dalībniekam būs jābūt izglītotam gan radiācijas, gan tehnoloģiju, gan mikrovides jautājumos, gan arī citādi jāspēj pielāgoties dzīvei uz Marsa.

Lai gan atlases konkursa dalībniekiem vēl neesot pieejama detalizēta informācija par dzīves apstākļiem uz "sarkanās planētas", tomēr jau patlaban esot zināms, ka katram dalībniekam būs sava māja, kas iepriekš atvesta no Zemes, paši dalībnieki uz vietas audzēs pārtiku un kārtos saimnieciskās lietas, vienlaikus veicot arī pētniecību uz Marsa.

Pēc patlaban konkursa pretendenta rīcībā esošās informācijas, pirmajā reisā plānots doties četriem kandidātiem un katru gadu viņu skaitam pievienot vēl pa četriem, desmit gadu projekta laikā kopumā izveidojot apmēram 40 cilvēku ciematu uz Marsa.

Pēc Irbina teiktā, jau nākamgad varētu notikt pirmās apmācības nometnēs, kurās pārbaudīs pretendentu psiholoģisko profilu un sagatavotību, pārbaudīs spēju darboties komandā un citas nepieciešamās prasmes un īpašības.

Jautāts par gatavību, iespējams, uz visiem laikiem pamest Zemi, Irbins atzīst, ka patlaban jūtas tam gatavs un šis jautājums ir viņu vienmēr interesējis, taču aptuveni desmit gadu laikā, kamēr notiks atlases un sagatavošanās process braucienam, pētniecība un tehnoloģijas varot attīstīties arī tādā līmenī, ka projektā tiktu iekļauta arī atgriešanās uz Zemes un citas izmaiņas.

Patlaban, pēc viņa teiktā, samazinot projekta izdevumus, tajā paredzēts brauciens vienā virzienā. "Kas zina, varbūt mani dēli pēc 20-25 gadiem atbrauks tētim pakaļ uz Marsu," smejot pieļauj divu dēlu tēvs Irbins.

Tāpat viņš atzina - tā kā uz Marsa gravitācijas spēks ir uz pusi mazāks nekā uz Zemes, vairāki mediķi ir norādījuši, ka, organismam pierodot pie zema līmeņa gravitācijas, tas varētu vairs nespēt pielāgoties Zemes pievilkšanas spēkam, tādēļ atgriešanās varētu arī nebūt iespējama, kas katram konkursa dalībniekam būtu jāapzinās.

Irbins arī atzīmēja, ka draudi dzīvībai pavadīs dalībniekus katrā soli, sākot jau ar pašu lidojumu uz Marsu.

Zināms, ka misijai bija pieteikušies cilvēki no vairāk nekā 120 valstīm. Līdz ar pieteikumu kandidātam bija jānosūta arī 60 sekundes garš videoieraksts, paskaidrojot, kāpēc viņš vēlas doties uz Marsu.