"Pēc Goa pilsētā akmens sarkofāgā atrastās delnas DNS analīzēm apstiprinu, ka ir ļoti liela iespēja, ka šī roka piederējusi XVII gadsimtā nogalinātajai Gruzijas valdniecei Ketevanai," paziņojis Gruzijas kultūras un pieminekļu aizsardzības ministrs.
Ketevana bija Austrumgruzijas karalistes Kahetijas valdniece, kura cēlusies no dižciltīgās Bagrationi dzimtas.
Karaliene bija precējusies ar Kahetijas valdnieka Aleksandra II dēlu Dāvidu I, bet pēc vīra nāves savu dzīvi veltīja baznīcu, klosteru un slimnīcu celtniecībai.
Irānas šaham Abasam I atteikusi nodot kristietību un pieņemt islāmu, Ketevana 10 mokošus gadus pavadīja cietumā. Šahs solīja, ka, ja valdniece pieņems islāmu, viņa kļūs par Persijas valdnieci.
Ketevanas pārliecība bija nesatricināma, un viņu nespēj salauzt ne uzpirkšanas mēģinājumi, ne spīdzināšana. 1624. gada 13. septembrī pēc spīdzināšanas ar nokaitētām knaiblēm Ketevana tika sadedzināta.
Mocekles mirstīgās atliekas nākamajā naktī nolaupīja portugāļu misionāri augustīnieši, kuri tās vairākus gadus slēpa, bet pēc tam pārveda uz Indiju, kur Goa pilsētā apglabāja Svētā Augustīna katoļu baznīcā.
Daļa no valdnieces mirstīgajām atliekām tika nodota viņas dēlam - karalim Teimurazam I, kurš tās apglabāja zem Alaverdi katedrāles altāra, bet vēl daļa aizvesta uz Romu, uz Svētā Pētera baznīcu.
Tad arī Gruzijas pareizticīgā baznīcā savu valdnieci Ketevanu kanonizēja, ierindojot viņu starp baznīcas svētajiem mocekļiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
