Sava projekta "Body Worlds" ietvaros fon Hāgenss prezentējis izstādi "The Happiness Project", kurā starptautiski pazīstamajai kolekcijai pievienojis daudzas cilvēku un zvēru figūras negaidītā rakursā.
Lai gan Nīderlande daudzos aspektos tiek uzskatīta par progresīvu valsti, vairāki no jaunajiem eksponātiem ne pa jokam satraukuši apmeklētājus, bet tā tas notiek vienmēr un visur un tikai vairo "daktera" un viņa izstādes slavu.
"Pat mirušam ķermenim piemīt sava estētika. Es šiem ķermeņiem dāvāju mūžību. Nemirstība, manā uztverē, ir sastindzis apgarotības brīdis. Pirmkārt, esmu zinātnieks, bet savu zinātni esmu pacēlis mākslas augstumos," savulaik medijiem stāstīja fon Hāgenss.
Kā apgalvo plastinācijas metodes izgudrotājs, visi pastāvīgā muzeja un ceļojošo izstāžu eksponāti jeb donori savus ķermeņus izstādei labprātīgi veltījuši dzīves laikā.
Iepriekš zinātniekam līķus nācies importēt, tostarp arī no Krievijas, bet kopš brīža, kad viņa izstāde kļuva pazīstama visā pasaulē, no materiāla deficīta fon Hāgenss necieš.
Šobrīd rindā uz savu ķermeņu iemūžināšanu pie viņa pieteikušies jau aptuveni septiņi tūkstoši donoru. "Nomācošs vairākums manu donoru ir sievietes vecumā līdz 35 gadiem. Izrādās, ka vīriešus daudz mazāk satrauc jautājums, kas ar viņu ķermeni notiks pēc nāves," skaidro patologanatoms.
Fon Hāgensa estētika izraisījusi pretrunīgu reakciju - pats viņš apgalvo, ka izstādei pirmām kārtām ir izglītojošs raksturs, taču daudzi cilvēki ir sašutuši par līķu "apgānīšanu".
Pašam zinātniekam ir diagnosticēts Pārkinsona sindroms, tāpēc viņš jau laikus nodrošinājies, lai viņa ķermenis tiktu nodots paša izstādei - viņš sevi redz kā eksponātu, kurš sniedz roku izstādes apmeklētājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
