Kā 22. janvārī paziņojusi Izraēlas Senlietu pārvalde, šīs VI gadsimta bazilikas pamati ir 22 metri garumā un 12 metri platumā.
Savulaik marmora kolonnas celtni dalījušas trīs daļās - vidusjomā un divos sānjomos, kas ir visai tipisks paņēmiens agrīnās kristietības dievnamu arhitektūrā. Savukārt pie ieejas ir skatāms ar mozaīku greznots atklāts iekšpagalms ar aku.
Vidusjoma grīda ir veidota no sīkas mozaīkas ar ģeometriskiem rakstiem. Zāles centrā - 12 līnijās izkārtoti grieķu raksti. Tajos minēta Jaunava Marija, jaundzimušais Jēzus, kā arī to cilvēku vārdi, kuri bijuši dāsnākie ziedotāji dievnama celtniecībai.
Netālu no baznīcas atrasta podnieka darbnīca, kurā tika gatavotas krūkas, lampādes, gaismekļi, virtuves piederumi. Šie atradumi, pēc arheologu vārdiem, norāda uz "šī reģiona un laikmeta sarežģīto un bagāto kultūru".
Speciālisti pievērš uzmanību, ka šī baznīca bijusi daļa no bizantiešu apmetnes, kas atradās pie ļoti dzīvas satiksmes ceļa - piejūras Aškelonu tas savienojis ar Beitguvrinu rietumos un Jeruzalemi austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
