Pētnieki no Alberta Einšteina vārdā nosauktās medicīnas koledžas (Yeshiva University, ASV) publiskojuši sensacionālu videomateriālu, kurā redzams, kā galvas smadzenēs notiek atmiņu formēšanās process.
Kā vēsta zinātnieku atskaite, eksperiments tika veikts ar pelēm, bet video fiksēšanai tika izmantotas iezīmētas fluorescējošas ribonukleīnskābes molekulas (beta-actin mRNA).
Izsekot neironiem līdz šim nevienam nebija izdevies, jo tie ir pārāk jutīgi pret jebkādu iejaukšanos no malas. Līdz ar to smadzeņu iekšējā darbība zinātniekiem bija liels noslēpums, un viņiem nervu šūnu mijiedarbību nācās modelēt ar datoru.
"Brīnišķīgākais ir tas, ka mēs iztikām bez ģenētiskas iejaukšanās pētāmās peles organismā," saka šī pētījuma vadītājs doktors Roberts Singers (Singer), "jo mākslīga gēnu ievadīšana varētu traucēt neironu darbību un līdz ar to visu mūsu pētījumu padarīt par apšaubāmu."
Neironus zinātnieki stimulēja dzīvnieka hipokampā, kur veidojas un uzglabājas atmiņas, bet pēc tam vēroja, kā fluorescējošas mRNA molekulas formējas nervu šūnu kodolos un ceļo pa dendrītiem.
Izrādījās, ka mRNA molekulas neironos tiek regulētas ar maskēšanās un demaskēšanās (masking / unmasking), procesiem, kas beta-aktīna olbaltumvielām īstajā laikā un īstajā vietā ļauj formēties tādā daudzumā, kas ir pietiekams, lai spēcinātu sinaptisko saiti starp neironiem.
Tādējādi šajā sarežģītajā olbaltumvielu stratēģijā gluži kā koka zari cilvēka smadzenēs "izaug" atmiņas.
"Mūsu novērojumi ļāva apstiprināt beta-aktīna olbaltumvielu sintēzes un aktivācijas teorētisko modeli smadzenēs, un šis ir pirmais video, kurā šis process ir tik uzskatāmi atspoguļots," teicis doktors Singers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
