Kā liecina raksts jaunākajā žurnāla "Nature" numurā, pie šāda secinājuma nonākusi ģenētiku grupa no Spānijas, Dānijas un ASV, kurai izdevies pilnībā nolasīt pirms aptuveni astoņiem tūkstošiem gadu dzīvojuša vīrieša genomu.
Cilvēks, kura genoms tika pētīts, dzīvojis pirms 7,7 līdz 7,9 tūkstošiem gadu, un viņa skelets kopā ar vēl kāda vīrieša mirstīgajām atliekām tika atrasts La Braña-Arintero alā Spānijas ziemeļos 2006. gadā.
Spriežot pēc dažiem gēniem, kas atbild par cilvēka pigmentāciju, zinātnieki secinājuši, ka senajam medniekam bija tumsnēja ādas krāsa un tumši mati, kas nav raksturīgi vēlākajiem eiropiešiem.
Savukārt vīrieša acis bijušas gaiši pelēkas vai zilas - tas ir ļoti rets salikums mūsdienu eiropiešu vidū. (Ziemeļu tautu gaišā ādas krāsa tiek uzskatīta par evolucionāru pielāgošanos, kas palielina D vitamīna izstrādāšanos no augu valsts pārtikas provitamīniem.)
Pēc pētījuma autoru vārdiem, pirmo eiropiešu tumšā ādas krāsa skaidrojama ar to, ka viņu ēdienkartē lielākoties bija gaļa, no kuras vitamīnus viņi uzņēma jau gatavā veidā.
Lai gan "spāņu mednieks" nevarēja paciest laktozi un cieti, viņam jau lielā mērā bija izstrādājusies imunitāte pret tuberkulozi, malāriju un pneimoniju - slimībām, kuru izcelsme līdz mūsdienām ir bijusi endēmiska (šajā gadījumā - saistīta ar dzīvniekiem).
Salīdzinoši "mūsdienīgo" imūnsistēmas gēnu stāvokli zinātnieki skaidro ar to, ka ar dzīvniekiem saistīto slimību izplatība Eiropā apsteidza pašu dzīvnieku izplatību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
