LSD un dimanti: 10 dārgākās vielas pasaulē  (8)

Žurnāls "Planētas Noslēpumi" apkopojis citu vielu un to savienojumu cenas par vienu gramu, kas ievērojami pārsniedz zeltu un platīnu (viss gan ir aptuvens un publikācijas brīdī var jau būt mainījies).

Plutonijs - 4000 dolāru

Kā zināms, bez šā radioaktīvā metāla cilvēce jau vairs nespēj dzīvot. Tieši tas apsilda mūsu mājokļus, nosūta kosmosā raķetes un tostarp arī uzspridzina mūsu pilsētas, proti, to ļoti plaši izmanto kodolieroču un atomreaktoru kodoldegvielas, kā arī kosmisko aparātu enerģijas avotu ražošanai. Plutoniju iegūst no urāna rūdas, un tas katrā ziņā ir ļoti dārgs pasākums.

Soliriss - 17 000 dolāru

Tas ir pagaidām pasaulē visdārgākais medikaments, ar ko ārstē cilvēkus, kuri sirgst ar reti sastopamu imūno slimību - paroksizmālo nakts hemoglobinūriju (kad sarkanie asinsķermenīši nakts miega laikā sabrūk), un to, protams, nepārdod, sverot gramos.

Viens ārstēšanās kurss vienam gadam izmaksā aptuveni 410 000 dolāru. Un, lai arī tādu cilvēku pasaulē nav īpaši daudz - daži desmiti tūkstoši -, tomēr farmakoloģiskie uzņēmumi no tā gūst milzīgu peļņu (piemēram, "Alexion Pharmaceutical" tikai pirmajā gadā vien nopelnīja 300 miljonus).

Tritijs - 30 000 dolāru

Tas ir radioaktīvais supersmagais ūdeņradis, kas ir ārkārtīgi populārs komerciālajā pielietojumā. Ar to, piemēram, noklāj rokas (un ne tikai) pulksteņu rādītājus vai ievieto hermētiskos brelokos, kas tumsā spīd.

LSD - aptuveni 30 000 dolāru

Līzergīnskābes dietilamīds ir plaši pazīstama psihotropā narkotiskā viela, kas to lietojušu cilvēku nosūta šķietami burvīgā, daudzkrāsainā ceļojumā. Eksperimenti saistībā ar apziņas paplašināšanos sevišķi populāri bija hipiju laikmetā, un šo narkotisko vielu savos nelietīgi slepenajos eksperimentos ar cilvēkiem izmantojusi arī CIP.

Dimants - aptuveni 42 000 dolāru

Dimants ir viscietākā zināmā viela uz Zemes, un tam ir tik daudz veidu un nokrāsu, ka nav viegli pirmajā acumirklī nosaukt viennozīmīgu cenu. Arī dārgakmeņus, tāpat kā metālus, nemēra gramos. Tiem piemēro savu svara mēru - karātu jeb 0,2 gramus.

Caurspīdīga dimanta viena karāta vidējā cena ir 8000, zila jau mazliet dārgāk - 9500, bet dzeltena un rozā krāsas lētāk - aptuveni 6000 dolāru.

Kalifornijs - 60 000 dolāru

Šo radioaktīvo izotopu mākslīgā ceļā 1950. gadā ieguva Kalifornijas universitātē. Atšķirībā no plutonija, no kura iegūst kaliforniju, to izmanto visnotaļ miermīlīgos nolūkos, piemēram, audzēju apstarošanai, kā arī zinātniskos nolūkos kodolu šķelšanai.

Amerīcijs - 140 000 dolāru

Tas ir vēl viens tā dēvētais transplutonija metāls ar ļoti ilgu pussabrukšanas periodu, kas var ilgt līdz pat 8000 gadu. Šis ir ļoti noderīgs metāls, piemēram, ar amerīciju-241 pildītu aparatūru izmanto elektrostatisko lādiņu noņemšanai no plastmasām, sintētiskajām plēvēm un papīra. Tie ir arī dažu dūmu detektoru komplektācijā (līdz 0,26 mikrogramiem vienā aparātā).

Regolīts (Mēness augsne) - 442 400 dolāru (par 0,6 gramiem)

Regolīts ir tas, kas klāj ne tikai Mēness virsmu, bet arī visas planētas, kurām nav atmosfēras. Piemēram, to pašu Marsu. Taču Mēness ir mums vistuvākais debess ķermenis, līdz kuram - gluži teorētiski - ir iespējams aizlidot, bet nosūtīt uz turieni mēnesgājējus var teju vai katru nedēļu.

Nekā īpaša regolīta sastāvā nav: ilmenīts, olivīns, anortīts, poriksēns - to visu var atrast arī uz Zemes. Tomēr 1993. gadā Sotheby's izsolē trīs kopā 0,6 gramus smagus "mēness akmentiņus", ko uz Zemi savulaik nogādāja vēl padomju kosmosa izpētes aparāti, pārdeva tieši par šādu summu - 442 500 dolāru.

Grafēns - 100 000 000 dolāru (par vienu kvadrātcentimetru)

Šo arī mākslīgi radīto vielu (autors - Konstantīns Novoselovs) ir ļoti grūti izmērīt gramos, jo tam praktiski nav svara, tāpēc to mēra centimetros. Šī divdimensiju alotropā oglekļa modifikācija ir miljoniem reižu plānāka par vistievāko cilvēka matu.

Toties uz grafēna bāzes var sakomplektēt ballistisko tranzistoru, izmantot to tā dēvētajos superkondensatoros, lai iegūtu vairākkārt uzlādējamu strāvas avotu un izgatavotu gaismas diodes.

Antiviela - 62 triljoni dolāru

Parastā vielā maza negatīvi lādēta daļiņa rotē ap pozitīvi lādētu smago kodolu jeb vienkāršākajā gadījumā - elektrons rotē ap protonu. Savukārt antivielā viss ir otrādi - pozitīvā daļiņa (pozitrons) griežas ap smago negatīvo daļiņu (piemēram, ap antiprotonu).

Antivielai saduroties ar parasto vielu, notiek parastā protona un antiprotona un elektrona un pozitrona anihilācija, kam seko enerģijas izdalīšanās un gamma fotonu veidošanās.

Patlaban antivielu pastiprināti pēta, tiesa, vēl nekas nav pavirzījies tālāk par nelieliem sprādzieniem; tas tāpēc, ka pagaidām nav izdevies izveidot bufera zonu, kurā antiviela un viela spētu sadzīvot.

Taču, tiklīdz zinātniekiem tas izdosies, viņi acumirklī vismaz spēs mums izstāstīt to, kā tad īstenībā radies Visums un mēs paši. Un cena, drošības pēc, kā redzat, arī jau zināma.