Par Brunelleski kupola tapšanu un Jukonas zelta medniekiem

Smadzeņu darbības noslēpumu atklāšana ir joprojām aktuāls temats. Tiek uzskatīts, ka daudzu slimību pamats meklējams smadzeņu gēnos, kas atteikušies no adekvātas funkcionēšanas, taču to precīzu cēloņu izpēte prasa laiku - smadzenēs esošo nervu šķiedru kopējais garums ir aptuveni 160 000 km. Papildu tam, zinātnieki ir atklājuši arī ko visai savdabīgu - "Dženiferas Anistones (Jennifer Aniston) neironu". Tā ir atsevišķa nervu šūna, kas impulsus sūta tikai brīdī, kad personas acu priekšā tiek demonstrēts slavenās aktrises attēls...

Tikmēr nedaudz vairāk uz ziemeļiem - Jukonā, Kanādā - atdzimst zelta meklēšanas drudzis, tādējādi apdraudot vienu no pēdējām Ziemeļamerikas mežonīgās dabas platībām.

Zeltu Jukonas un Klondaikas upju satekā pirmoreiz atklāja 1896. gadā, un pēc 11 mēnešiem šī ziņa sasniedza arī pārējo pasauli. Kopš tā laika šajā vietā vairs nav kā agrāk - šobrīd vien 13 % tās teritorijas ir aizliegts meklēt vērtīgos dabas devumus, savukārt pārējās reti apdzīvotajās ainavās, "zelta medniekiem" dodoties pretim kārotajam, iespējamas tālejošas sekas uz savvaļas dzīvniekiem un to dzīvotnēm.

Zelts ir arī nākamās tēmas pamatā, kur karstgalvīgs zeltkalis Filipo Brunelleski (Filippo Brunelleschi) bez oficiālas izglītības arhitektūras nozarē radīja vienu no apbrīnojamākajām renesanses celtnēm pasaulē - Florences katedrāles kupolu.

Tā celtniecība ilga 16 gadus, un viss tā radīšanas laiks kļuva par pilsētas iedzīvotāju atskaites punktu, jo notikumi tika pareģoti un solījumi veikti "līdz Kupola pabeigšanai". Tiesa gan, tā tapšana bija īsts izaicinājums un nenoritēja bez grūtībām. Ar pašu pirmo Brunelleski saskārās visai drīz - pārraugi, ticot konkurences nozīmei varenu sasniegumu tapšanā, par Filipo kolēģi iecēla viņa mūžseno sāncensi Lorenco Giberti (Lorenzo Ghiberti), novedot abu kungu savstarpējās attiecības un prātus pie nekrietniem un kaitnieciskiem plāniem.

Papildu tam visam "National Geographic" latviešu valodas februāra numurā būs iespēja izzināt arī Instagram un citu tālruņu kameru aplikāciju nozīmi fotožurnālistikā, pētnieku kolekcionēšanas daudzveidību un savdabīgumu, kā arī bara efekta jeb "pūļa karmas" sniegtās priekšrocības mērķu sasniegšanā.