Zinātnieka pētījums ar nosaukumu "Arktiskās augu valsts 50 tūkstoši gadu un megafaunas diēta" publicēts žurnāla "Nature" jaunākajā numurā.
16 valstu zinātnieku komanda izanalizējusi vairāku dzīvnieku, kas atrasti Arktikas mūžīgā sasaluma joslā, DNS paraugus un nonākusi pie secinājuma, ka viņu maltītes pamatā bija dažādu augu komplekss, tostarp arī olbaltumvielām bagātas lauku puķes.
Tomēr ledus laikmetā pirms 25 līdz 15 tūkstošiem gadu daudzi šīs augu valsts eksemplāri vienkārši izsala un flora kļuva ievērojami nabadzīgāka.
Savukārt pēc kārtējās klimata pasiltināšanās pirms 10 tūkstošiem gadu Arktika atkal kļuva zaļāka, tomēr tā jau bija cita augu valsts, kam vairs nepiemita iepriekšējā barojošā uzturvērtība, un rezultātā gigantiskie zālēdāji izmira no bada.
Arī iepriekš izvirzītas neskaitāmas hipotēzes par to, kā gāja bojā aizvēsturiskie dzīvnieki, piemēram, no nezināmas slimības vai nokrituša meteorīta.
"Mūsu pētījumi apgāž iepriekš izvirzītās koncepcijas, pierādot, ka pirms ledus laikmeta Arktikā pastāvošā milzīgā stepe bija fundamentāls nosacījums, lai reģionā varētu pastāvēt liela zīdītāju daudzveidība.
Mēs arī iepriekš zinājām, ka ledus laikmeta megafaunas izmiršanas iemesls bija klimata izmaiņas, tomēr nebijām pārliecināti, kā tieši tas notika. Tagad ir skaidrs, ka gigantiskajiem dzīvniekiem fatāla izrādījās olbaltumvielām bagātās faunas izzušana," skaidro Villerslēvs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
