Kā liecina raksts žurnāla "Nature" jaunākajā numurā, atklājuma autori ir Austrālijas Valsts universitātes Kanberā zinātnieku grupa Stefana Kellera vadībā.
Pēc zinātnieku aprēķiniem, šī zvaigzne radusies pirms 13,6 miljardiem gadu - tātad gandrīz uzreiz pēc Lielā sprādziena un ievērojami agrāk, pirms parādījās Piena Ceļš. Atrodas tā no mums salīdzinoši netālu - sešu tūkstošu gaismas gadu attālumā.
Noskaidrots, ka senās zvaigznes starojuma spektrā gandrīz nav dzelzs - šī metāla daudzums tajā ir aptuveni 60 reižu mazāks nekā citās zvaigznēs.
Pēc Lielā sprādziena visumā bija izplatīts tikai ūdeņradis, hēlijs un litijs, savukārt pārējie elementi (arī dzelzs) radās zvaigžņu iekšējo termisko kodolreakciju rezultātā, kad tās, eksplodējot kā supernovas, izplatījumā izmeta no jauna radītos ķīmiskos elementus.
Līdz ar to dzelzs līmenis Visumā palielinās atkarībā no tā, kā dzimst un iet bojā jaunas zvaigžņu paaudzes, bet pēc dzelzs daudzuma zvaigznē var spriest par tās vecumu.
Pēc atklātās zvaigznes ķīmiskā sastāva zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka tā radusies no vēl masīvāka debess spīdekļa, kura masa bijusi 60 reizes lielāka nekā Saules masa, atliekām.
Tādas zvaigznes, kuru sastāvā bija ūdeņradis un hēlijs, bija pašas pirmās Visumā, taču tās zinātnieki vairs necer atrast, jo, pēc viņu aplēsēm, to dzīves ilgums bija vien daži miljoni gadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
