Kā liecina raksts žurnālā "Nature Neuroscience", šķietamā ēstgriba saistīta ar to, ka marihuānas aktīvās komponentes - tetrahidrokanabinols un citi kanabinoīdi - galvas smadzeņu ožas centrā paaugstina "ēdiena smaržas" receptoru jutīgumu.
Zināms, ka tetrahidrokanabinols neizraisa fizisku atkarību, taču ar nopietniem blakusefektiem iedarbojas uz cilvēka psihi, tāpēc daudzas valstis pirms marihuānas legalizēšanas veic papildu pētījumus šajā diskutablajā jomā.
Arī Francijā marihuānas lietošana kļuvusi par vienu no populārākajām nodarbēm jauniešu vidū, tāpēc "zālītes" smēķēšanas blakusefektu pētīšana tika uzticēta Bordo universitātes ekspertu grupa Džovanni Marsikano vadībā.
Zinātnieki mānīgās apetītes izcelsmi un mehānismus pētīja, salīdzinot, kā pēc ilgstošas badošanās darbojas peļu nervu sistēma.
Raksta autorus interesēja, vai apetīte ir saistīta ar tā saukto CB1 receptoru darbību (tie ir nervu šūnu receptori, kurus aktivizē molekulas, kas pēc struktūras ir līdzīgas tetrahidrokanabinolam).
Lai to noskaidrotu, zinātnieki izaudzēja peļu populāciju, kurai bija "atslēgts" gēns, kas atbild par CB1 molekulu veidošanos. Pēc ilgstošas diētas pelēm tika dota neierobežota pieeja pārtikai, un šai metodei, pēc zinātnieku domām, vajadzēja parādīt atšķirību starp nervu šūnu darbību un grauzēju apetīti.
Eksperimenta rezultātā Marsikano ar kolēģiem grauzēju smadzeņu ožas centrā izdevās reģistrēt vairākas neironu ķēdes, kuru aktivitāte, salīdzinot ar "parastām" pelēm no kontrolgrupas, "atslēgto" CB1 receptoru dēļ bija anomāli zema.
Šo smadzeņu darbības izmaiņu rezultātā peles pēc ilgstošas badošanās neizrādīja pārāk lielu interesi par ēdienu, un šis process, pēc zinātnieku domām, ir līdzīgs tam, kad cilvēka organismā ir nonākuši dažādi kanabinoīdi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
