Itāļu zinātnieki žurnālā "Meccanica" publicējuši rakstu, kurā apgalvo, ka tā sauktais Turīnas līķauts, kurā pēc krustā sišanas tika ievīstīts Jēzus Kristus, ir īsts, un skaidro, kāpēc līdz šim eksperti šaubījušies par tā autentiskumu.
Pēc zinātnieku vārdiem, tas saistīts ar spēcīgo zemestrīci, kas mūsu ēras 33. gadā notika Jeruzalemē (tātad - Jēzus nāves gadā).
Kā liecina zinātnieku raksts, šīs zemestrīces laikā neitronu izstarojums varēja ievērojami "atjaunināt" līķauta audumu, palielinot tajā oglekļa-14 saturu, kā arī varēja uz paša auduma izveidot mums zināmo attēlu.
Interese par Turīnas līķautu strauji palielinājās 1898. gadā, kad itāļu fotogrāfs Sekondo Pia pirmo reizi to nofotografēja un uz auduma atklājās cilvēka ķermeņa aprises.
Savukārt pirmās nopietnās šaubas radās 1988. gadā, kad tika veikta radioaktīvā oglekļa datēšana, kas parādīja, ka līķauts nav vecāks par 728 gadiem. Tiesa, arī šī metode tika apšaubīta, jo daudzi eksperti izteicās, ka relikvijas "jaunība" saistīta ar augstu temperatūru iedarbību.
Tika izteikta versija, ka "atjaunināt" audumu varēja neitronu starojums, kas "parastā" oglekļa-13 atomus pārvērtis par radioaktīvo oglekli-14 (tieši oglekļa-14 koncentrācijas mērījumi ir minētās metodes pamatā).
Tomēr līdz šim netika izteikti minējumi par to, kādā veidā varēja mainīties oglekļa atoms.
Tagad profesors Alberto Karpintjeri un viņa kolēģi no Turīnas Politehniskā institūta paziņojuši, ka neitronu izraisītāja ir bijusi katastrofālā zemestrīce, kas mūsu ēras 33. gadā notika Jeruzalemē un kas ir plaši aprakstīta vēsturiskos dokumentos.
Karpintjeri raksta, ka Jeruzalemes zemestrīces spēks bijis 8,2 magnitūdas, bet tas neitronu plūsmu var pastiprināt pat tūkstoš reizes, tādējādi ievērojami palielinot oglekļa-14 koncentrāciju.