Pētījumā apkopoti 218 zinātniski darbi par šo tēmu, kas publicēti laikā no 1990. Līdz 2013. gadam.
"Pirmo reizi ticis apkopots tik liels profesionālās literatūras apjoms, un mēs varam droši apstiprināt, ka smadzeņu izmērs un struktūra vīriešiem un sievietēm atšķiras," stāsta pētījuma vadošā zinātniece Ambera Rugroka (Ruigrok).
Pēc viņas vārdiem, šai atziņai ir ļoti būtiska nozīme tālākajos neirobioloģijas pētījumos, jo vīriešu un sieviešu smadzeņu atšķirība ir principiāla.
Noskaidrots, ka vīriešu smadzenes (proporcionāli) ir par astoņiem līdz 13 procentiem lielākas nekā sieviešu smadzenes, bet funkcionāli būtiskākās atšķirības ir vērojamas limbiskajā sistēmā, kas atbild par iekšējo orgānu darbības regulēšanu, ožu, instinktīvu uzvedību, emocijām, atmiņu, miegu un nomodu.
Savukārt ārvalstu mediji jaunākos atklājumus papildina ar interesantiem faktiem par cilvēka smadzenēm, kas fiziologu aprindās ir labi zināmi, bet lasītājiem varētu būt pārsteigums.
Ja smadzeņu garoza (smadzeņu ārējais slānis, kas sastāv no pelēkās vielas) tiktu vienmērīgi izritināta, tās aizņemtu apmēram tik lielu platību, cik laikraksts.
Evolūcijas gaitā cilvēka smadzeņu apjoms ir palielinājies trīs reizes.
Smadzenes patērē aptuveni tikpat daudz jaudas, cik 15 vatu elektriskā spuldzīte.
Vecu cilvēku smadzeņu darbība nav lēnāka - vienkārši tām nākas pārstrādāt lielāku uzkrātās informācijas daudzumu.
Smadzenes aizņem tikai divus procentus no ķermeņa masas, bet izmanto gandrīz 20 procentu asiņu.
Vidusmēra cilvēka smadzenēs ir 86 miljardi neironu, tomēr par 60 procentiem tās sastāv no taukiem.
Kad sirds ir apstājusies, smadzenes var dzīvot vēl līdz pat sešām minūtēm. Ja šajā laikā tām netiek piegādāts skābeklis, cilvēks mirst.
Tiek uzskatīts, ka cilvēks izmanto aptuveni desmito daļu smadzeņu potenciāla. Taču tas ir populisms - patiesībā katrai smadzeņu daļai ir sava konkrēta funkcija, ko tā pilda.
Lai gan vairums cilvēku neko jēgpilnu nedomā, ik dienu smadzenēs rodas no 50 līdz 70 tūkstošiem domu.
Smadzenes ir vienīgais orgāns cilvēka ķermenī, kurā nav nervu. Tas nozīme, ka cilvēka smadzenes nejūt sāpes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
