"Nu jau piecus gadus "pārķemmējam" Daugavpili, apzinot visas pilsētā sastopamās sugas. Šādā veidā esam "uzgājuši" vēl kādus piecus Latvijai līdz šim nezināmus augus," portālam "Delfi" pastāstīja biologs.
Patiesībā šis nelielais, līdz desmit centimetru augstais augs, Daugavpils pilsētas teritorijā apzināts jau 2011. gada vasarā. Taču, būdams līdzīgs agrajam grīslim, zemajam grīslim un vēl citām neliela izmēra sausu vietu grīšļu sugām, nebija atpazīstams. Augs precīzi tika atpazīst, tiekoties ar Baltkrievijas un Lietuvas kolēģiem pārrobežu sadarbības projekta ietvaros.
Baltkrievijas botāniķis Arkādijs Skuratovičs tikšanās gaitā Evartam atzinis, ka arī kaimiņvalstī šī grīsļu suga atrasta tikai vienu reizi Minskas apkārtnē.
Šaurlapu grīslis aug sausos, atklātos biotopos Centrālajā un Dienvideiropā. Tuvākās zināmās atradnes ir Čehija, Ungārija, Ukrainai un Krievijas centrālā un dienvidu daļa. Tā kā Daugavpils apkārtnē, veicot augu padziļinātu izpēti, atrastas arī citas stepēm raksturīgas augu sugas, kā, piemēram, ozollapu embotiņš un zilganā brūnkāte, tad pētnieks pieļauj, ka pilsētas teritorija varētu būt grīšļa dabiskā izcelsmes vieta.
"Klimatiski Daugavpis tomēr ir pietiekami specifiski. Tie ir Latvijas galējie dienvidi - ar vissiltākajām un garākajām vasarām. Tādējādi Daugavpilī aug sugas, kurām ir nepieciešams visgarākais veģetācijas laiks. Dažas no sugām, kas te sastopamas, Lietuvā un Igaunijā, neaug," skaidroja Evarts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
