Kā vēsta vietējie mediji, baznīcas drupas 20 metrus no krasta tika atklātas, kad kāds lidmašīnas pilots ezeru bija nofotografējis no gaisa.
Ūdenslīdēji bazilikas galvenajā daļā veikuši mērījumus, fotografējuši un pētījuši tās tehniskās īpatnības. Noskaidrots, ka tās sienas ir vienu metru biezas, tai ir divi jomi, kapenes un pie ieejas pusapaļa apsīda.
Baznīca celta agrīnajā bizantiešu laikmetā mūsu ēras ceturtajā vai piektajā gadsimtā, bet tās bojāejas cēlonis, visticamāk, bijusi zemestrīce, kas reģionā fiksēta 740. gadā.
Baznīca būvēta par godu svētajam moceklim Nīkejas Neofītam - 16 gadus vecam jaunietim, ko romiešu karavīri nogalināja imperatora Diokleciāna valdīšanas laikā 303. gadā (tātad pirms Milānas edikta, kas impērijas teritorijā aizliedza vajāt kristiešus).
Jau pusaudža gados svētais Neofīts bija kļuvis slavens ar savu spēju veikt brīnumus. Kad imperators visiem iedzīvotājiem lika pielūgt elkdievības, Neofīts brīvprātīgi ieradās Nīkejā un drosmīgi iestājās pret pagāniskās ticības nešķīstībām.
Sadusmotie kristiešu vajātāji puisēnu noķēra, iekāra kokā, sita ar vēršu dzīslām un spīdzināja ar nokaitētu dzelzi. Pēc tam ievietoja nokaitētā krāsnī, bet moceklis neskarts tajā spēja pavadīt trīs dienas un trīs naktis.
Kad ar to nebija līdzēts, Neofītu iemeta pie plēsīgiem zvēriem, bet arī tie jaunekli neiztika. Tad viens no vajātājiem viņa krūtīs iedūra šķēpu, un zēna dvēsele aizgāja dieva mierā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
