Avokado (Persea americana) ir ātraudzīgs koks vai krūms, kas savvaļā var izaugt 20 vai pat 40 metru garš. Astoņu līdz 30 centimetru garajām lapām, tās saspiežot, ir anīsa smarža. Ķekarveidīgie ziedi ir zaļgandzelteni, apmēram piecus līdz astoņus milimetrus gari un klāti smalkiem matiņiem. Avokado augļi parasti ir olveida vai bumbiera formas ar zaļganu vai dzeltenu mīkstumu. Nogatavojas pēc noplūkšanas, tāpēc, paliekot zaros, ilgāk saglabājas. Tie ir barojoši, kalorijām (220 kilokaloriju 100 gramos), A, B un C vitamīniem bagāti. Šī iemesla dēļ vietām Centrālamerikā auglis iesaukts par "nabagu maizi", ko gan nevarētu teikt, vērojot avokado cenas Latvijas veikalu plauktos. Avokado eļļu izmanto kosmētikā. Sēklas izdala pienainu šķidrumu, ko lieto kā krāsvielu tekstilrūpniecībā.
Salaspilī uzziedējušais avokado ir deviņus gadus vecs. Izdiedzēt sēklas ir ļoti vienkārši, tās iestādot podā. Krietni sarežģītāk ir ar tālāko auga audzēšanu – gan iekaltēšana, gan pārliešana izraisa lapu brūnēšanu un nobiršanu. Augs jāstāda dziļā podā, nepieciešama saulaina, gaiša vieta, vienmērīga temperatūra (vislabāk +18 grādi pēc Celsija). Rudenī vai agri pavasarī koka zari jāapgriež, veidojot vainagu.
Avokado ziedēšana nav vienīgais prieks NBD. Dārza oranžērijā ziedu laiks sācies arī ananasam (Ananas comosus), kokveida fuksijai (Fuchsia arborescens), karaliskajai strelīcijai (Strelitzia reginae), Urugvajas feihojai (Feijoa sellowiana), oksālēm, pumpurus raisa arī sukulenti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
