Zeķes, sēdvieta, 11 minūtes. Padomi - kā izdzīvot lidmašīnas katastrofā  (43)

Lai gan lidaparātus mūsdienās uzskata par vienu no drošākajiem transportlīdzekļiem, aviokatastrofas joprojām ir realitāte. To cēloņi mēdz būt visdažādākie - pilota kļūdas, teroristu uzbrukumi, sadursmes ar putniem, vulkāniskie putekļi vai dzinēja negaidīta apstāšanās. Izdzīvojušo stāsti bieži ir neticami, tāpēc ir vērts ieklausīties - kas tieši var palīdzēt izglābties? Turpinājumā daži padomi.

Varētu šķist, ka tas ir tāds nieks, tomēr sīkumos slēpjas lielas lietas. Ideja lidmašīnā novilkt zābakus vai lieku zeķu pāri, ja kļuvis karsti, nav laba. Ja pēkšņi nāksies mēģināt izkļūt no lidaparāta, tad lielākas iespējas būs tiem, kam nebūs jāpārvietojas pa šķembām, liesmojošu grīdu un stikliem ar kailām kājām. Katrā ziņā - nenovelciet apavus pirmo trīs minūšu laikā lidojuma sākumā un uzvelciet tos atkal vismaz desmit minūtes pirms lidmašīnas nolaišanās.

Lidojuma laikā vislabāk palikt piesprādzētam, kā to dara visi piloti, kad paši lido pasažieru statusā, jo gaisa bedres un mētāšana var notikt jebkurā brīdī. Taču avārijas nosēšanās laikā drošības josta var pārvērsties "nāves jostā". Aviācijas vēsturē netrūkst gadījumu, kad cilvēki gājuši bojā tāpēc, ka nav spējuši stresa apstākļos atbrīvoties no drošības jostām. Jau izpētīts, milzu stresa apstākļos cilvēks nav spējīgs atcerēties pat elementāras darbības, piemēram, glābšanas dienesta 112 numuru, nemaz nerunājot par procedūru, kā atbrīvot sevi no drošības jostas. Tāpēc eksperti iesaka šo jostas aiztaisīšanas/ attaisīšanas kustību noslīpēt līdz automātiskai darbībai.

Iesēdieties ērtāk, izpētiet avārijas izeju atrašanās vietas un saskaitiet – cik krēslu rindas jūs šķir no izejas. Salona piedūmojuma laikā orientēties nāksies pēc taustes. Rūpīgi izstudējiet avārijas situāciju instrukciju, īpaši izpētiet, kā tad patiesībā tiek atvērtas avārijas izejas (dažādās lidmašīnās tas notiek dažādi). Tad izpētiet citu avārijas izeju atrašanās vietas un iespējamos "atkāpšanās ceļus" - gadījumiem, ja tuvākā izeja kādu iemeslu dēļ nebūs sasniedzama.

Protams, ja lidmašīnas piloti un stjuarti ir rīcībspējīgi un organizē evakuāciju, jums ir jāseko viņu instrukcijām, jo šie cilvēki ir vairākkārt izgājuši attiecīgu apmācību un labi zina, kas būtu jādara. Taču nereti gadās situācijas, kad ekipāža vairs nav spējīga rīkoties – šie cilvēki ir ievainoti, miruši vai vienkārši zaudējuši rīcībspēju. Arī ekipžas locekļi ir tikai cilvēki, bet 80% cilvēku ārkārtas situācijās ir raksturīgi zaudēt rīcībspēju. Tāpēc šādā situācijā negaidiet norādījumus, bet rīkojieties patstāvīgi un dodiet norādījumus citiem. Ja esat uz to spējīgs, rīkojieties tā, lai citi jums klausītu. Dodiet komandas mierīgā, līdzsvarotā balsī.

Kartes-instrukcijas lidmašīnā skaidri rāda, kāda poza jāieņem, ja lidaparātu gaida "cieta" piezemēšanās vai pat avārijas nolaišanās – sekojiet instrukcijām un personāla norādēm. Ne mazums testu un pētījumu rāda, ka tas tiešām var glābt dzīvību un novērst nopietnas traumas. Nereti cilvēki uzdod sev jautājumu – aizsedzot galvu, kuru roku likt uz kuras? Pareizā atbilde – labročiem kreisā roka aizsedz labo, kreiļiem – otrādi. Tas tāpēc, lai aizsargātu vadošo roku no ievainojumiem, jo priekšā vēl atbrīvošanās no jostas un izkļūšana no lidmašīnas, kad cilvēks automātiski vairāk vēlas lietot vadošo roku. Izmantot spilvenus un segas nav ieteicams, tas viss tikai var traucēt.

68% aviokatastrofu upuru iet bojā ugunsgrēka liesmās, kas izcēlies jau pēc tam, kad lidmašīna ir pilnībā apstājusies. Tas nozīmē, ka pēc tam, kad radusies iespēja pamest salonu, svarīga ir nevis katra minūte, bet sekunde (jācenšas pamest salonu vidēji 90 sekundēs). Tas nozīmē, ka izšķirīgajā brīdī nedrīkst domāt ne par kādiem priekšmetiem, kurus varētu ņemt līdzi. Pirmkārt – nedrīkst tērēt laiku mantas meklēšanai, otrkārt – pat ja manta ir rokās, tā var traucēt drūzmā un haosā virzīeties uz priekšu, un tas va maksāt dzīvību jums vai tiem, kas atrodas rindā aiz jums.

Tā kā lielākā daļa aviokatastrofu upuru iet bojā no uguns, acīmredzot ir vērts samazināt riskus, izvēloties pareizu apģērbu. Ja priekšā lidojums – prātīgāk būs izvairīties no sintētikas un izvēlēties dabīga materiāla drēbes. Jāizvēlas tāds apģērbs, kas pēc iespējas mazāk varētu kaut kur aizķerties. Būtu labāk iztikt bez apaviem ar augstiem papēžiem un apaviem, kas var viegli noslīdēt no kājas.

Statistika rāda, ka 80% aviācijas negadījumu notiek pirmo trīs minūšu laikā pēc pacelšanās un pirmo astoņu minūšu laikā pēc piezemēšanās. Šajā laikā vajadzētu būt gatavam dažādiem notikumu pavērsieniem – negaidītam "cietam piezemēšanās" brīdim, pēkšņai lidmašīnas nobraukšanaino skrejceļa utt.

Saskaņā ar statistiku – lielākas izredzes izdzīvot ir tiem, kas sēž piecu rindu robežās no avārijas izejām krēslos, kas ir maksimāli tuvu salona centram. Sēdēt pie loga – tas būs skaisti, bet ne tik droši. Kā minēts iepriekš, lielākoties cilvēki cieš no ugunsgrēka, kas sasniedz salonu vidēji 90 sekundēs. Pareiza sēdvietas izvēle šādos apstākļos var būt liktenīga.

Kad esat laukā, pacentieties atiet no lidaparāta sāņus tik tālu, lai jūs nevarētu sasniegt sprādziens. Taču iet pārāk tālu arī nevajag, jo glābēji, kas būs ieradušies meklēt izdzīvojušies, atradīs jūs visvēlāk. Tie, kas atiet tālu un ievainojumu dēļ zaudē samaņu, samazina savas iespējas uz ātrāku palīdzību un glābšanu.