"Anzu wyliei" atgādina putnu un tam uz galvas ir kaulu izaugums, kā arī tam bijis iespaidīgs knābis, un tikpat gara aste kā ķirzakai.
Šī radījuma ārējais veidols rekonstruēts, par pamatu ņemot trīs daļēji saglabājušos skeletus, kas atrasti Dienvidu un Ziemeļu Dakotā.
"Mums bija aizdomas, ka šāda veida dzīvnieki varētu būt pastāvējuši, taču tagad mums ir ap 80% šī dzīvnieka skeleta, kas dod iespēju spriest par šo dinozauru uzbūvi un bioloģiju," paziņojis Vašingtonas Smitsona dabaszinātņu vēstures muzeja paleontoloģijas nodaļas vadītājs Hanss Suess.
"Anzu wyliei" ir bijis samērā dīvains ķirzakveidīgais pat dinozauru pasaulē. Viņa galvaskausa virspusē ir neparasti augsts kaulu izaugums, kas pāriet knābī, asi spārni, kā arī savāds žokļa kauls - tas ļāvis viņam plosīt gaļu un augus, atzīmējis zinātnieks.
Dinozaurs bijis salīdzinoši neliels - viņa augums nav pārsniedzis divus metrus, bet svars nepārsniedza 250 kilogramus. Dinozaura priekškājām arī bijuši asi nagi. Tas pieder oviraptorozauru (Oviraptorosauria) dinozauru grupai. Viņu atliekas visbiežāk pētnieki atraduši Austrumāzijā.
"Anzu" skeleta atliekas, kas atrastas Dakotā, ir pirmais pārliecinošais pierādījums tam, ka šīs sugas īpatņi dzīvojuši arī Ziemeļamerikā.
Skelets atrasts tā dēvētā Elles strauta apkaimē, kas pazīstama ar to, ka tur atrastas daudzu pārakmeņojušos dinozauru atliekas.
Zinātnieki šo atradumu nodēvējuši par "cālēnu no elles" tā neparastās ārienes un vietas dēļ, kurā tas tika atrasts.
Visi trīs "Anzu" sugas dinozauru skeleti novietoti Kārnegi dabas vēstures muzejā Pitsburgā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!