Salīdzinot senās un mūsdienās dzīvojošās vistas, zinātnieki apgāzuši iepriekšējo pētījumu rezultātus, kas liecināja, ka polinēziešu jūrasbraucēji līdz Dienvidamerikai bija nonākuši ātrāk nekā eiropiešu ceļotāji.
Rezultāti parādījuši, ka seno vistu DNS ir bijis tāds ģenētiskais marķieris, kāds nav atklāts mūsdienu Dienvidamerikas vistu genomā, bet tas, pēc ekspertu vārdiem, liecina par faktu, ka polinēziešiem un Dienvidamerikas pamatiedzīvotājiem nav bijis kontakta.
Seno vistu DNS paraugus zinātnieki ieguvuši no vistu kauliem un spalvām, kas kopš 2009. gada atrasti arheoloģisko izrakumu ietvaros Havaju salās, Rapanui (Lieldienu salā) un Niue.
Aberdīnas universitātes profesors Kīts Dobnijs, kurš ir arī zinātniskā darba līdzautors, ekspedīcijai pievienojās Zālamana salās, un tieši viņš vadīja DNS analīzi.
"Tieši mūsdienu vistu DNS paraugiem bija izšķiroša loma pētījuma rezultātu neapstrīdamībā. Tie mums ļāva identificēt un izsekot oriģinālo Polinēzijas vistu ģenētiskajai attīstībai, un noskaidrojās, ka tās ir cēlušās no Filipīnām," profesora vārdus citē ārvalstu mediji.
Projekta vadītājs Alans Kūpers uzsver, ka šī pētījuma ietvaros tika analizēti tie paši vistu kauli, kas izmantoti arī iepriekšējos pētījumos, kuros kļūdaini tika konstatēta saistība starp Polinēzijas un Dienvidamerikas vistām.
Atkārtota šo pašu paraugu izpēte liecināja, ka iepriekš iegūtie rezultāti bijuši nepatiesi, jo analizējamie kauli saturēja mūsdienu putnu DNS fragmentus.
"Mēs spējām pierādīt, ka seno vistu DNS nesatur nevienu pierādījumu, ka pirmskolumba laikmetā būtu bijis jebkāds sakars starp šiem reģioniem," rezumē profesors Kūpers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
