Izpētot 25 skeletus, ko nejauši atrada Londonas dzelzceļa inženieri, zinātnieki tāpat secinājuši, ka Melnā nāve prasījusi daudz vairāk upuru, nekā tika uzskatīts līdz šim, bet tagad šis skaits šķiet racionālāk izskaidrojams.
Izanalizējot līķu zobus, zinātnieki nonākuši pie sensacionālas atziņas - buboņu mēra infekcijas aģents, kas tiek nodots tālāk ar inficētu blusu kodumiem, mutējis par daudz bīstamāku formu, kas pavisam viegli no cilvēka tika nodota cilvēkam.
Šī "plaušu mēra" forma no slimniekiem uz veseliem cilvēkiem izplatījās neiedomājami ātri, jo tika nodota tālāk pat ar klepu. Tādā veidā pārapdzīvoto Eiropas viduslaiku pilsētu iemītnieki bija nolemti neizbēgamai nāvei, kas iestājās 24 stundu laikā pēc inficēšanās.
Pēc zinātnieku vārdiem, viņu atklājums izskaidro, kāpēc mēra uzliesmojumam bija tik graujoša ietekme uz XIV gadsimta vidus Eiropas populāciju.
Saskaņā ar speciālistu aplēsēm Melnā nāve, kas plosījās no 1346. līdz 1353. gadam, prasīja 75 līdz 200 miljonu cilvēku dzīvību., kas ir ārkārtīgi liels skaits, ņemot vērā to, ka gadsimta sākumā pasaules iedzīvotāju skaits bija aptuveni 400 miljoni.
"12 skeletu zobi tika nosūtīti uz analīzēm, un četri no tiem uzrādīja pozitīvu mēra nūjiņas Yersinia Pestis rezultātu. Šī baktērija iekļuva cilvēku plaušās, izraisot pneimoniju un klepu. Tādā veidā inficējās praktiski visi, kas bija saskarē ar jau saslimušu cilvēku," stāstījis infekcijas saslimšanu eksperts doktors Tims Brukss.
Viņa vārdus apstiprina arī Londonas Arheoloģijas muzeja pētnieks Dons Vokers (attēlā ar līķīti), kura pārraudzībā tika nodoti atrastie skeleti.
"Buboņu mēra plaušu forma bija pati nāvējošākā. Cilvēkiem nebija ne mazākās iespējas izveseļoties - starp inficēšanos un nāvi mirklis bija zibenīgs," teicis Vokers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
