Daudzu gadsimtu garumā viens no kristietības simboliem ir bijis krusts, pie kura ar horizontāli izstieptām rokām pienaglots mūsu pestītājs Jēzus Kristus. Tomēr jaunākie zinātnieku pētījumi liecina, ka gluži tā patiesībā nav bijis.
Starptautiska zinātnieku grupa, kas pēta Turīnas līķautu, nākusi klajā ar paziņojumu, ka nāve pēc sišanas krustā bijusi daudz mokošāka, jo upura rokas, visticamāk, bijušas pienaglotas virs galvas.
Kā zināms, Turīnas līķauts ir audums, uz kura redzams krustā sista cilvēka siluets, taču tagad noskaidrots, ka tajā ievīstītais vīrietis pie krusta piesists ar rokām burta Y formā.
Lai gan Turīnas līķauts ir viens no visvairāk pētītajiem artefaktiem vēsturē, līdz šim zinātnieki par tā izcelsmi nebija raduši vienu kopsaucēju. Daži uzskata, ka līķauts ir viduslaiku mistifikācija, bet citi ir pārliecināti, ka uz auduma patiešām redzama Jēzus seja.
Katrā gadījumā uz lina auduma saskatāmas kaila vīrieša aprises un redzamas dažādas rētas, tostarp arī asins līnijas, kas tecējušas pa viņa rokām.
Tieši šīs līnijas vēlējās pārbaudīt Liverpūles universitātes zinātnieks Mateo Borrini, kurš nolēma noskaidrot, vai kreisās rokas atstātie asins traipi atbilst tam asinsrites tipam, kas raksturīgs krustā sistam cilvēkam.
Ar savu asistentu viņš veica sekojošu eksperimentu: ieņēma dažādas pozas, kādas iespējamas krustā sišanas brīdī, bet no tām vietām, kurās Jēzum bija iedzītas naglas, tecēja donora asinis.
Rezultātā pētnieki atklāja, ka asiņainie nospiedumi uz līķauta patiešām varētu būt palikuši no krustā sista cilvēka, taču tikai tādā gadījumā, ka viņš krustā būtu bijis piesists ar virs galvas paceltām rokām.
"Tas ir ļoti sāpīgs un mokošs stāvoklis, kas momentāni izraisījis arī elpošanas traucējumus," teicis doktors Borrini, skaidrojot, ka cilvēki, kas krustā sisti ar rokām virs galvas, miruši no elpas trūkuma (viduslaikos šādā veidā tika spīdzināti cilvēki).
Tiesa, lai gan kristīgā tradīcija Jēzu pie krusta attēlo ar horizontālu roku stāvokli, piemēram, flāmu gleznotājs Peters Pauls Rubenss gandrīz vienmēr Jēzu gleznoja pienaglotu ar rokām virs galvas (attēlā).