10. aprīlī īpaši šim notikumam veltītā konferencē trīs vadošo ASV augstskolu elektrotehnikas eksperti, ķīmiķi un biologi pavēstīja, ka pretrunīgi vērtētais dokuments rakstīts pirms vairākiem simtiem gadu.
Koptu (Ēģiptes kristiešu) valodas saīda dialektā rakstītais dokuments Kolumbijas universitātē izanalizēts ar gaismas izkliedēšanas mikrospektroskopu, ar kuru tika noteikts tintes ķīmiskais sastāvs.
Elektrotehnikas profesors Džeimss T. Jārdlijs konferencē paziņoja, ka ogleklis šī fragmenta tintē "ir identisks vēl 35 līdz 40 manuskriptiem, kas datēti ar laika posmu no 400. gada pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 700. gadam".
Zinātnieki gan savu uzmanību koncentrē uz dokumenta autentiskumu, neizceļot pašu faktu, ka mesija bija precējies, taču pasaules mediji jau radījuši šim notikumam atbilstošu ažiotāžu, kārtējo reizi apšaubot kristietības dogmas.
Šis astoņus reiz četrus centimetrus lielais papirusa gabals (attēlā) ir aprakstīts no abām pusēm, un pilnībā ir izlasāmas astoņas rindas no vienas puses (devītā rindiņa nav salasāma), bet otrā pusē var izšķirt tikai atsevišķus vārdus.
Eksperti pieļauj, ka šis teksts ir kāda senāka grieķu teksta fragments, kura oriģināls sarakstīts mūsu ēras II gadsimta beigās. Par to liecina līdzība ar dažiem šī perioda apokrifiskajiem evaņģēlijiem (Toma evaņģēliju, Marijas evaņģēliju un Filipa evaņģēliju).
Skaidri salasāma frāze šajā manuskriptā vēsta: "Jēzus viņiem teica: "Mana sieva..."", kas vēsturniekiem liek domāt par to, ka viņš, visticamāk, bija precējies.
Bez "Jēzus sievas" tekstā divreiz minēta arī Jēzus māte, kā arī kāda Marija, par kuru Jēzus saka, ka "viņa varētu būt mana mācekle". Arī fakts, ka starp Jēzus mācekļiem varētu būs sieviete, kristīgajā pasaulē tiek uzņemts ar satraukumu.