Septiņi neparasti funikulieri dažādās pasaules malās  (13)

Sākotnēji funikulieri kalpoja kā sava veida transporta līdzeklis pa vienmērīgā slīpumā izbūvētām dzelzceļa sliedēm - ne tikai cilvēkiem, bet arī kravu pārvadāšanai. Vēl joprojām daudzās pasaules valstīs ar funikulieri pārvadā dažādas kravas, jo tas ir ērtākais veids kāda objekta sasniegšanai.

Tikmēr citviet funikulieri jau sen pārvērtušies par sava veida tūristu atrakciju un daudzās lielajās Eiropas pilsētās tie kalpo tūristu pārvadāšanai no punkta A uz punktu B, ja tie ir noguruši iet kājām vai vienkārši vēlas izmantot netradicionālāku pārvietošanās veidu. Funikulierus parasti izmanto pilsētās ar stāvu zemes reljefu, to maršruti ir īsi - parasti viena vai divas pieturas.

Daži no funilulieru ceļiem ir ieverības cienīgi, lai par tiem zinātu nedaudz vairāk.

Pats senākais funikulieris pasaulē tika ierīkots 15. gs beigās vai 16. gadsimta sākumā. Šim funikuliera ceļam dots "Reiszug" vārds un tas paredzēts, lai pa to nogādātu kravas uz Hoenzalcburgas pili, kas atrodas Zalcburgas pilsētā Austrijā. Tas tiek saukts ne tikai par vecāko funikulieri, bet arī par, iespējams, vecāko sliežu ceļu, kas joprojām eksistē un darbojas.

Sākotnēji gan ceļš, gan pats vagons bija izgatavoti no koka. Ar laiku koku nomainīja tērauds un alumīnijs. Trošu vietā parādījās ekonomisks elektriskais motors. Vagoniņš joprojām kursē pa to pašu ceļu pils fortifikācijas sistēmā, tā ceļš sākas pakājē pie abatijas ēkas un tad iet augšup 65 % slīpumā uz pils centrālo pagalmu. Tas iziet cauri pieciem dažādiem pils aizsardzības mūra līmeņiem, kuros vagoniņam izbūvētas speciālas atveres, katru no tām var aizvērt ar koka durvīm.

Cilvēku pārvadāšanai uz augstu klintīs novietoto pili kopš 1892. gada darbojas cits - īpašs pasažieru pārvadāšanai domāts funikulieris "Festungsbahn ", kuru apsaimnieko tas pats uzņēmums, kas atbild par pilsētas sabiedrisko transportu.

Pats stāvākais - 122% (50,7 grādi) no pasažieru funikulieru ceļiem, kas joprojām darbojas, atrodas netālu no Katumbas, Austrālijā (apmēram 100 km attālumā no Sidnejas). Pa "Katoomba Scenic Railway" ceļu, kura garums sastāda 415 metrus, agrākos laikos pārvadāja ogles, tagad - tūristus. Jo nolemsiet turp doties šogad, visdrīzāk jūs sagaidīs modernizēti vagoni un drošākas sliedes - pērnā gada nogalē funikuliera ceļš tika slēgts četru mēnešu rekonstrukcijai.

ASV eksistē arī vēl stāvāki funikulieru ceļi, taču tie nav domāti tūristiem un pa tiem pārvadā tikai kravas. Ceļš var iet pat 70 grādu slīpumā, taču tie ir pavisam nelieli ceļa fragmenti'.

Funikulieris pēc būtības tomēr vairāk ir tāds "eiropeisks transporta līdzeklis", vismaz, ja runa ir par tūristiem domātiem funikulieriem. ASV funikulieris vairāk izmantots kravu pārvadāšanai šahtās. Tomēr viens no ievērojamiem izņēmumiem ir "Angel Flight" ceļš Losandželosā, kuru atvēra 20. gadsimta sākumā un kurš līdz 1970. gadam darbojās kā sabiedriskais transports.

Pēc tam funikulieris ilgu laiku bija visu aizmirsts un pamests, kamēr tas netika nodots lietošanai tūrisma sfērā. Vagoniņi saglabāti vēsturiskajā izskatā.

Tomēr "Angel Flight" liktenis veidojies sarežģīts - pēdējo 15 gadu laikā ceļš vairākkārt aizvērts un atkal atvērts, te notikuši arī vairāki nelaimes gadījumi.

Visgarākā funikuliera līnija, kas vairāk izpilda sabiedriskā transporta nekā tikai tūrisma objekta funkcijas, atrodas Šveicē, netālu no Bernes. "Niesenbahn" kopējais garums sastāda 3,5 kilometrus, tā ceļš sadalīts divās sekcijās - pa to brauc moderni funikuliera vagoni, kas stundā var pārvadāt līdz 240 pasažieriem katrs. Ceļš darbojas kopš 1910. gada, taču tikai no aprīļa līdz novembrim, ja to atļauj laikapstākļi.

Funikuliera ceļš ar visgrūtāk izrunājamo nosaukumu "Lärchwandschrägaufzug" atrodas Austrijā. Sākotnēji tas tika ierīkots, lai pa to pārvadātu kravas dambju un citu objektu būvniecībai. Pa to varēja pārvietot pat deviņas tonnas smagas kravas. 1952. gadā šeit notika rekonstrukcija un funikuliera celtspēja tika palielināta līdz 50 tonnām.

Izraēlā, Haifā pazemes funikuliera līnija "Carmelit" tiek dēvēta par vienu no īsākajām funikulieru/ metro sistēmām pasaulē - tikai četri vagoni, sešas stacijas un 1800 metru ceļa. Kaut arī ir vēl īsākas funikulieru līnijas, "Carmelit" ir pati īsākā pazemes līnija, kas joprojām darbojas. Pazemes funikulieri vispār ir retums, jo to būvniecība ir ļoti sarežģīta.

Būtu grēks nepieminēt visai unikālu funikulieru veidu - kanālu pacēlājus - piemēram,"Ronquières" kanālā starp Briseli un Šarleruā. Pacēlāju pāris izmēros 90x12 metri (dziļums 3,7 metri) 1,4 kilometrus garā posmā paceļ un nolaiž kuģus 67 metru augstumā. Līdz šīs visai grandiozās konstrukcijas izbūvei šajā posmā bija iesākumā 16 un pēc tam 14 slūžu. To pievārēšanai vajadzēja daudz ilgāku laiku, nekā tagadējās 22 minūtes, ko kuģis pavada ceļā lejup vai augšup.

Kalnu pacēlāji bieži tiek saukti par funikulieriem – tomēr neviens no kalnu pacēlāju tipiem (to ir vismaz trīs) nav funikulieris. Piedāvājam noskatīties šo interesanto video un cieši iegaumēt – arī šis nu nekādi nav funikulieris!